Lapas

ceturtdiena, 2010. gada 17. jūnijs

Rīgas satiksme


Atkal esmu paslinkojis un atkal varu ko uzrakstīt... Mīļo Lasītāj, sagribējās man ko pateikt par Rīgas Satiksmi. Un man ir šis tas sakāms ne tikai kā šis satiksmes lietotājam, bet arī kā Bērziņa mērēšanas laikā (nez' vai mans jaunizgudrotais vārds ir saprotams) attiecīga pētījuma organizētājam un ieteikumu pasniedzējam Rīgas domei. Jau tad mēs vērsām domes uzmanību uz to, ka Rīgas sabiedriskā transporta sistēma attīstās ekstensīvi un neatbilstoši jaunajai situācijai un nākotnē paredzamajām sabiedrības prasībām. Nu ir pagājis viens riktīgi liels laika posms un RS tāpat vi9en turpina. Nu nemaz navienam neinteresē lai viens Rīgas iedzīvotājs var ērti un savlaicīgi nokļūt no vienas vietas otrā. Jaunus maršrutus var saskaitīt uz pieredzējuša galdnieka vienas rokas pirkstiem un tie paši pārsvarā ir bijušo maršrutu modifikācijas. Viss, kas izdarīts, sapirkti jauni transporta līdzekļi. Un paldies Dievam, ka vismaz tas un nav joprojām jābrauc ar dzeltenajiem "ikarusiem". Vai kāds man var pateikt kas cits ir mainījies kopš psrs leikiem?

Kādēļ vēl joprojām ir tādas vietas Rīgā, kur iet cauri visi iespējamie transporta veidi un citās vietās nav neviena? Piemēram man līdz tuvākajai pieturai jāiet 3km. Starp citu, dzīvoju Rīgā. Vēlos vakaros katra nokļūšana mājās ir paša darīšana. Ja jānokļūst no Juglas līdz Mešaparkam, jābrauc caur centru vai jāiet kājām - nezin kas ir ātrāk.

Šoreis tev, mans aizņemtais un mūžam ceļā esošais lasītāj, es neko neteikšu par RS iepirkumiem, e-talonu, biļešu cenām un kontroli. Pastāstīšu kāds bija viens no ieteikumiem pieminētajā pētījmā:


Kardināli reformēt transporta struktūru, kas neprasa nemaz daudz naudas un nežēlīga darba.


Pirmkārt; izmantot tramvaju līdzīgi kā citās Eiropas pilsētās metro. Tas nozīmē, ka tramvaji savienotu pilsētas centru ar priekšpilsētām. Tamdēļ esošās tramvaju līnijas būtu jāpagarina un jāizbūvē viena, vēl Rubika laikos projektētā.


Tramvaju līnijas ik pēc pāris pieturām krustotu radiālas lielo autobusu un trolejbusu līnijas. Tā izveidotos tāds kā zirnekļu tīkls. Un tramvajus galapunktos satiktu mazāki aytobusi, kuri varētu veikli izložņāt pa nomaļu klusajām ieliņām, bez maz vai piebraucot pie katras mājas. Arī tuvāk centram mazie autobusiņi, kur nepieciešams, varētu apkalpot lielos.


Ko tas dotu? Pilsētas centrs atbrīvotos nu sastrēgušām autobusu un trolejbusu virtenēm atbrīvojot vietu citiem auto. Bet galvenokārt, katram tuvumā būtu tāds vai citāds transporta veids. Ņemsim par piemēru teorētiski garāko ceļojumu: Cilvēkam jānokļūst no savas mājas pie Bābelītes ezera uz darbu Sarkandaugavā. Viņš dažu soļu attālumā no savas mājas iekāpj busiņām nopērk biļeti līdz Sarkandaugavai un aizbrauc līdz 6.tramvajam, ar to tālāk līdz autobusam/troleibusam kurā pārkāpj, teiksim pie "alfas" un izkāpj Sarkandaugavā. Tur, ja nepieciešams, var iekāpt vēl kādā līdzeklī, lai pieved tuvāk datrbam. Un viss. Lai tevi, mans sliktu pieredzējušais lasītāj, nebiedē pārsēšanās. To, kā rāda Stokholmas pieredze, var atrisināt ar pārsēšanās mezglu plānojuma un dažādu transporta līdzekļū kustības grafiku saskaņošanu. Tur nevienā pārsēšanās vietā nākamais transporta līdzeklis nav jāgaida ilgāk par 3 minūtēm un bieži nav jāgaida nemaz - pa vienām durvīm izkāp, pa otrām iekāp un brauc tālāk.


Nu ko Rīgas Satiksme (ar visām tās iepriekšējām strukturālajām formām un nosaukumiem) darīja visus šos 20, tai skaitā treknos, gadus? Un kur ir kādi NOPIETNI argumenti lai šādu sistēmu neieviestu, izņemot tos, kuri attaisno nevēlēšanos neko darīt?


© 2008 - 2024 Raimonds Seņko