Lapas

sestdiena, 2010. gada 24. jūlijs

Gudrība līst kā piens


Vēlreiz, un ne jau pēdējo, paprātošu par cilvēku lielo gudrību. Tā man tāda neaizmirstama un neizrunājama tēma. Katru mīļu brītiņu redzu pierādījumus tam, ka visādi cilvēki pilnīgā pārliecībā par savu “saprātīgo” rīcību un “pareizajām” zināšanām par pasaules kārtību uzpūšas kā tītari un izpleš krāsainās astes demonstrējot savu pārākumu pār tādiem “muļķiem” kā es. Kā man gribētos nolikt viņiem priekšā tādu spoguli, kur viņi ieraudzītu savus karaļa plikumus! Kādas tik modīgas lietas nav izgudrotas kur visiem ņemties un šurpu, turpu skaitīt naudas! No vienas puses – štrunts. Katram tak vajag kādu sirdij tīkamu nodarbi. Bet tā pasaules glābšana, tas fanātisms un putas uz lūpām vairs nav viņu personīgā darīšana – viņi tak grib lai arī es lecu līdzi ar visu savu pušo kurpīti. Šī apsēstība ir tik visaptveroša, ka es pat nevaru to ietvert kādā īsā formulējumā kas būtu arī saprotams. Līdz ar to man nākas pievērsties detaļām, caur tām mēģinot parādīt tiem, kuri spēj saprast, to kopumu.

Par globālo sasilšanu jau esmu rakstījis – īsumā atkārtošu: cilvēks, lai ar kā gribētu tā domāt, nav visvarens un mūsu spēkos nav un nebūs apturēt klimata izmaiņas kuras notikušas miljardiem gadu pirms mūsu rašanās un notiks vēl ilgi pēc mums. Mēs ar savu negausību tiešām veicinām globālās sasilšanas procesus, bet mēs tur labot neko nevaram, kā to nevarētu neviena pārproducējusies suga. Un kopumā mūsu aktivitātes veicinot vai bremzējot šos procesus nav pat statistiskās kļūdas vērtas – puteklis priekš Dieva vaiga. Ne mēs iedibināsim, ne apturēsim nākamā ledus laikmeta iestāšanos. Notiks tas, kas notiks neņemot vērā “radības kroņa” vēlmes. Drīzāk vajadzētu to milzīgo naudu tērēt iespēju izpētīšanai, kādi klimatiskie apstākļi gaidāmi un kā mums tajos dzīvot. Tā vietā lai kupejās savāktu plīstošās mantas un piesprādzētos, mēs pētām ar cik smilšu graudiem (vairāk mums vienkārši nav) pietiktu lai apturētu pretī katastrofai traucošos vilcienu.

Bet tagad par vienu citu “gudrības” izpausmi, kas ietilpst “veselīgajā dzīvesveidā”. Ņemsim par piemēru vienkāršu govs pienu. Starp citu, nesen publicēts pētījums (internetā oriģinālu neatradu, tāpēc linku neielikšu. Dzirdēju konferences translācijā), kur aprakstīts iespējamais nākotnes cilvēks. Cita starpā tur prognozēts, ka cilvēki vidēji būs garāki – es ar saviem 186cm tad būtu pavisam vidēja auguma, vidējais mūža garums būšot ap 105 gadiem, bet šie cilvēki būšot visai slimīgi un nevarēšot iztikt bez sintētisku vielu uzņemšanas. Vienu vārdu sakot, šos 105 gadus varēs novilkt, ja katru dienu rīs tablets. Un tam es ticu, jo mūsu “veselīgie cilvēki” uz to vien velk. Piemēram, paņem no “kaitīgās”, globālo sasilšanu veicinošās govs pienu un nevis to dzer, bet tērē it kā trūkstošo naudu, dabas resursus, veicina caur to to pašu globālo sasilšanu, lai iztīrītu no tā piena visādas baktērijas, taukus u.c. Laimīgi. Kāds pasaka, ka zarnas, piedošanu par naturālismu, nestrādā ja nav baktēriju. Atkal tērējas un ņemas lai no tā paša piena dabūtu tās pašas iepriekš iztīrītās baktērijas un dzer tabletes un ēdiena piedevas. Pēc tam atkal ņemas lai dabūtu nepieciešamos taukus. Īsumā – paņem pienu, sadala (uzsvēršu - zināmajās) sastāvdaļās un tad katru sastāvdaļu atsevišķi liek iekšā. Nu kas un kurā vietā tur ir veselīgs? Atgādināšu, ka līdz XXgs sešdesmitajiem gadiem neviens nezināja kas ir vitamīni. Jautājums – ko vēl mēs nezinām šodien? Un kā mēs varam zināt, ka iepriekš aprakstītajos procesos nezaudējam citas dzīvībai svarīgas lietas par kuru eksistenci vēl neko nejaušam? Mēs vienkārši paņemam dabīgu lietu un paļaujoties uz mūsu zināšanu pilnīgumu, pirms lietošanas pataisām to mākslīgu. Un tad brīnāmies par alerģijām un iedzimtām pataloģijām. Bet labi, ka ir apziņa par mūsu “veselīgumu”.

Nu vai tad tiešām mēs nevaram paskatīties uz dzīvi kopumā? Vai mūsu saprāts nav spējīgs uztvert neko citu, kā tikai atsevišķas detaļas? Vai varbūt tāds ir lielais plāns, lai zemi atbrīvotu no to apsēdušā cilvēku dzimuma?
© 2008 - 2024 Raimonds Seņko