Lapas

pirmdiena, 2013. gada 12. augusts

Pilsoņa lūgšana pagasta skrīverim


Jā, rakstu reti.  Ticu visādiem zinātājiem, kuri saka, ka šitā nekur tālu netikšu jo galvenais blogu rakstīšanas likums esot regularitāte. Vispār, rakstītu biežāk, ja vien man būtu kāda saprašana par to, vai manis rakstīto vispār kāds lasa. Vēl es rakstot par garu - nu bet tā tas man sanāk... Kamēr viss, ko es par saviem blogiem zinu ir tas, ka es tos šad, tad rakstu, turpināšu šitādā pašā garā un rakstīšu tad, kad man sķitīs, ka ir ko teikt.

Šobrid atkal ir. Nē, nu mirklīgas replikas par visvisādiem notikumiem man katru dienu ir gūzmam. Tās dažkārt iespiežu tvītos @lobertscom. Tomēr garāk prasās rakstīt par kaut ko svarīgāku. Tagad izmantošu  pēdējā laikā aktuālo Čelovska kunga lietu lai atkal parunātu par mums pašiem, kas ir mana mīļāka tēma.

Izdot vai neizdot Čelovski ASV - tāds ir jautajums. Īstenībā tas namaz nav nekāds jautājums. Bet šīs lietas sakarā rodas daudzi citi jautājumi. Viens no būtiskākajiem - vai Latvijā ir valstsvīri un valdība?

Skaidrības labad iesākšu ar lietas sadalīšanu tematos - tādu, kā preparēšanu un distancēšos no konkrētās personas lai neieslīgtu bezjēdzīgos spriedelējumos par Čelovska personību, izdarītu, vai neizdaritu noziegumu, tautību, cietumnieku uzturnaudas sadalīšanu pensionāriem un citādām lietām, kas nekādi nav būtiskas labas un labklājīgas valsts būvēšanā:

Tātad - ASV varasiestādes konstatējušas, ka kādam LR pilsonim Č ir iespējama saistība ar internetvidē izdarītām noziedzīgām darbībām kuru rezultātā cietuši ASV pilsoņi un ASV lūdz LR izdot pēdējās pilsoni tiesāšanai ASV.

Uzreiz rodas jautajums - kādēļ viņš jātiesā tieši ASV? Viens iemesls, ar ko šādu prasību pamato, ir tas, ka noziegums esot izdarīts ASV un jātiesā nozieguma izdarīšanas vietā. Paga... Bet Č nekad nav bijis ASV un visas savas potenciāli noziedzīgās darbības veicis Pļavniekos. Te sākas interesanta diskusija. Apstāklis, ka tas ir noticis internetvidē, kur robežas nav nekādi definētas un manuprat nav definējamas, ļauj katram deķi stiept uz savu pusi. Un ļoti daudziem, sākot ar Ķīnu, Krieviju un beidzot ar ASV ir liels kārdinājums pārcelt reālās pasaules likumus uz virtuālo pasauli un pēc pēdējā laika pieredzes var redzēt, ka kaut kādi jau viņi to izdarīs - saprotams, visnedabiskākajā veidā, jo dabiska veida vienkārši nav. Iedomājieties gaisu. Nevis gaisa telpu, bet gaisu. Mums ļoti pamatoti nav ienācis prātā noteikt gaisa teritoriālo piederību par spīti tam, ka gaiss taču arī uz kaut kā vienmēr atrodas. Nevar taču aizliegt kādam 5 stundas neelpot tikai tāpoēc, ka tieši šitas gaiss ir atpūsts piemēram, no Baltkrievijas un mēs taču nevaram prasīt izdot mums tiesāšanai kādu Baltkrievijas rūpnīcas direktoru jo šis piesārņojis gaisu, kuru mēs te 5 stundas elpojām. Arī taču itkā mūsu teritorijā izdarīts noziegums. Bet nē. Šādā situācijā visiem itkā skaidrs ka dūmi gaisā iepūsti Baltkrievijā nevis Latvijā. Internets ir tāds pats gaiss, bet te gan mēs mēģinām izdomat kaut kādus citus likumus. Tas manuprāt ir ļoti slidens ceļš, kas agri vai vēlu ievedīs pilnīgā strupceļā. Kam, mēs piemēram izdosim to Č, kurš būs aptīrījis pilsoņus 10 valstīs? Tai, kura pirmā prasīs, vai tai, kura stiprāka? Kaut arī man jautājums par interneta teritoriālo nepiederību, neatkarīgi no serveru un citu ierīču atrašanās vietas, šķiet pavisam skaidrs, tomēr mūsu, tā teikt, civilizācija vēl kādu brīdi ar šīm lietām nebūs tikusi galā dažādu iemeslu dēļ. Tāpēc arī jautājums par nozieguma izdarīšanas vietu šobrīd viennozīmīgi nav atbildams. Tā nu es neredzu iemeslu uzskatīt, ka šāds nedrošs arguments varētu būt par neapstrīdamu pamatu Č izdošanai ASV.

Vēl mazāk man saprotams, ja iepriekšminēto apstākļu dēļ atkrīt teritoriālais arguments, kāpēc kādai valstij būtu jāizdod tās pilsonis citai valstij. Esmu no augsti stāvošām amatpersonām dzirdējis, ka esot lūk starpvalstu līgums un starptautiskā prakse (to praksi gan varētu papētīt tuvāk un būtu redzams, ka tā nemaz tik viennozīmīga nav - drīzāk tā velk pavisam uz otru pusi). Nu zināt - man uzreiz nāk prātā tantiņa, kura aizgājusi uz VSAA sūdzas par mazo naudiņu un tur kāda kantoriste pilnīgi pamatoti paskaidro, ka pēc likuma tā naudiņa tāda ir, un konkrētā kantoriste tur neko nevar pie labākās gribas palīdzēt. Tomēr vēlot Saeimu mēs taču ceram, ka tā apstiprinās tādu valdību, kura nevis loģiski paskaidros kāpēc neko mūsu labā nevar izdarīt, bet meklēs mūsu problēmām iespējamos risinājumnus un sliktākajā gadījumā demonstres, ka par mums rūpējas un mēs, kā šīs valsts pilsoņi esam tai svarīgi un tā strādā mūsu labā, nevis lai atskaitītos kādam citam, par mums - pilsoņiem augstākam priekšniekam. Jo vienkārši mūsu valdībai nav augstāka priekšnieka par LR pilsoņiem. Tāpēc es nekādi nevaru pieņemt no Latvijas valdības locekļiem tādu pašu atbildi, kā no namu pārvaldes sekretāres. Nedomāju, ka Lielbritānija, Francija, Vācija, vēl vesela rinda valstu un arī pašas ASV varētu iedomāties vienkārši atdot savu pilsoni citas valsts jurisdikcijā tā pat vien, tāpēc, ka paprasīja un galu galā labi draugi.

Vispār, lai kāda valsts savu pilsoni izdotu citai valstij, ir jābūt ļoti nopietniem argumentiem un arī tad tas ir vēl liels jautājums vai izdos. Mums gan - pasaka, ka ir aizdomas, ka kāds mūsu pilsonis izdarījis noziegumu (nu tā īsti pierādīt vēl nevar, bet aizdomas ir), nav īsti kā to noteikt, bet pieņemsim, ka tas noziegums noticis ASV teritorijā un mēs mīļu prātu savu pilsoni saķeram aiz stērbelēm un sakām - lūdzu, te būs.

Un tagad visu to pārdomājost, vai kādam vēl ir jautājumi par to, kāpēc Anglijā, Vācijā, ASV, Zviedrijā utt. jebkurš pilsonis pilsētā apmaldījies pirmkārt meklē palīdzību pie tuvākā policista un iekļuvis sarežģījumos ārzemēs, tūlīt skrien uz savas valsts vēstniecību, bet mēs te bēgam no valsts varas pārstāvjiem kā no nelabā un vispār labprātāk pārceļamies uz dzīvi ārzemēs?

Tie, kuri kaut cik padzīvojuši Rietumeiropā, ļoti labi redz to starpību kāda ir varas iestāžu attieksmē pret pilsoņiem tur un šeit. Nu nebrauc tie cilvēki no šejienes prom tikai tāpēc, ka tur lielākas algas - galvenokārt tāpēc, ka tā attieksme šeit ir tieši šāda. Paklausaties jebkurā intervijā ar aizbraukušajiem - pat tie, kuri saka, ka aizbraukuši naudas dēļ, visi kā viens pasaka vienu teikumu - es Latvijā nevienam neesmu vajadzīgs.


© 2008 - 2024 Raimonds Seņko