Lapas

otrdiena, 2008. gada 9. septembris

ĻAUNUMS - ĻAUTIŅU SEKLUMA REZULTĀTS vai Kāpēc mēs gribam būt slepkavas?





Par nepatīkamām lietām labāk papļāpāt nomierinošā un nepiespiestā garā. Tāpēc atlaidīsimies pie kamīna klubkrēslā ar sarkanvīna glāzi rokā un paprātuļosim. Vai! Piedod, mans pareizais draugs, ja gadījumā esi viens no tiem neveselīgi veselīgajiem mākslīgā liesuma piekritējiem, tu, protams, vari paņemt glāzi briesmīga paskata kādu tālās zemēs audzētu augu šķidrumu maisījuma.

Nupat atkal kāds arhetips ir izdarījis - gribētos lietot klišeju "prātamneaptveramu", bet tā nebūs taisnība - noziegumu. Ir "necilvēcīgi" (it kā eksistē no morāles viedokļa "cilvēcīgi" veidi) nogalināts cilvēks. Tas cilvēks ir atļāvies pārāk daudz un pārkāpis galējo savstarpējoattiecību robežu un mani personīgi ar to aizskāris tāpēc, ka viņš arī ircilvēks un es esmu spiests atzīt, ka esmu līdzīgs kaut kam pretīgamun nejaukam, stulbam un tādam, kas ļoti traucē uzskatīt Cilvēku, par kādu cēlu un gudru radību. Fui!

Bet vēl jo vairāk mani nomāc tās DAUDZĀS balsis, tostarp iespējams arī tava, mans taisnīgaisdraugs, kas kliedz pēc "nāvessoda". Padomā tik, mans gudrais draugs - NĀVES un SODS... Kātas iet kopā? Nemaz nerunājot par to, ka dažās šeit izplatītās reliģijās nāve ir drīzāk vārti uzjaunu dzīvi. Tu, mans vērīgais draugs būsi pamanījis, ka slikti cilvēki nonāk ellē tikai tad, ja viņipirms nāves nenožēlo grēkus.

Man ir liels brīnums, ka ir tik daudz asinskāru un atriebīgu cilvēku. Manuprāt viņi ir ļauni un no tā slepkavas atšķiras tikai ar to, ka vēl tikai grib kādu noslepkavot. Man negribas, lai kāds piesedzoties ar mani, tas ir manā vārdā kā manis pilnvarota persona, noslepkavo citu cilvēku. Nerunāšu par karu, jo tev, mans steidzīgais draugs, diez vai šobrīd ir tik daudz laika. Bet paskat tik kādus komentārus internetā un bail paliek. Tie cilvēki tak ir gatavi nosist TĀPĒC... Nav tik ļoti svarīgi kāpēc, bet tā gatavība.

Manuprāt ir principā nepieļaujami kādu noslepkavot un ja sabiedrība un tās veidotā valsts savāvairākumā principā pieņem slepkavību kā akceptējamu darbību, tad mums atliek tikaipastrīdēties par to, kas ir pietiekams, slepkavību attaisnojošs iemesls. Vienam tas var būt citacilvēka slepkavība un atriebība ir pietiekams iemesls, bet citam varbūt šķiet, ka viņu attaisno vajadzība pēc 3 latiem kādas tantiņas makā.

Nu nezinu... Neuzskatu sevi par "krietnu kristieti", tomēr neesmu atriebīgs un domāju, ka arī tev, mans kristīgais draugs, derētu atstāt cilvēka dzīves n nāves jautājumus Dieva ziņā. Un tas, ka kāds ir pārkāpis bausli - Tev nebūs nokaut - nekādi nenozīmē, ka arī man tas būtu jāpārkāpj.

2 komentāri:

Anonīms teica...

Dzīvība ir neaizskarama. Par to nav šaubu. Nav šaubu arī par to, ka vēsturiski tauta ir alkusi redzēt, kā saņem taisnīgu un "taisnīgu" sodu. Nāvessods būbtībā reizēm kalpo kā vienīgā reālā iespēja pasargāt sabiedrību no slima un kaitīga elementa. Pati nāve tam elementam gan nav sods. Tā man liekas.

klausieties teica...

Jāsaka gan, ka es nezinu nevienu gadījumu un nespēju iedomāties nevienu situāciju kurā tas būtu vienīgais veids kā sabiedrību pasargāt no bīstamas personas. Nekādi negribu šeit vilkt kādas ideoloģiskas paralēles bet nacisti, piemēram, atbrīvoja sabiedrību no invalīdiem, garīgi slimiem, homoseksuāliem un citādiem, viņuprāt, nepilonvērtīgiem cilvēkiem lai labos un pareizos no tiem pasargātu.

© 2008 - 2024 Raimonds Seņko