Esmu ilgi domājis par tā saucamajām strukturālajām reformām un labu laiku esmu turējies pie pārliecības, ka tas jādara tā: 1) valsts attīstības mērķu nospraušana; 2) funkciju audits - atbilstošs mērķiem; 3) radikāla valsts pārvaldes reforma.
Skaidrs, ka šāds scenārijs prasa milzīgas pūles un tam, diemžēl, nav atbilstošu iedarbināšanas mehānismu jo faktiski panākumus var sagaidīt tikai tādā gadījumā, ja mainās vismaz to cilvēju domāšana, kuru rokās ir "varas groži" ko savukārt nevar panākt pašreizējā situācijā. Tomēr man šķita, ka citas izejas vienalga nav.
Šobrīd esmu citās domās - man šķiet, ka ir viens reālāks reformu veikšanas veids kura izdošanās prasa salīdzinoši mazākas cilvēku grupas tiešu piedalīšanos un te tikai jāatrod no vienas puses atbalsts no tiem "varas" cilvēkiem kuri patiešām grib kaut ko mainīt un no otras puses jāatrod veids, kā piespiest šo reformu atbalstīt vismaz daļu to, kuri pret to ir atturīgi.
Tā būtu reforma no augšas. Reformu būtība ir faktiska atgriešanās pie Satversmē noteiktās kārtības un stingras tās ievērošanas. Plaši neanalizēšu, bet īsi ieskicēšu:
Koalīcijas padome ir likvidējama kā institūts vai vismaz tās funkcijas jāierobežo ar atbilstošiem normatīvajiem aktiem atstājot tās kompetencē tikai un vienīgi koalīcijā ietilpstošo partiju savstarpējā līguma izpildes uzraudzības funkciju. (Piemēram koalīcijas padomes sēdi drīkstētu sasaukt tikai tajā gadījumā ja kādai frakcijai radušās aizdomas par atkāpšanos no minētā līguma valdības darbā). Šobrīd koalīcijas padome faktiski pilda parlamenta funkcijas atšķirībā no Saeimas atbildot tikai dažu nozīmīgu personu priekšā un Saeima kalpo tikai par koalīcijas padomes lēmumu leģitimizācijas instrumentu.
Ļoti stingri pieturēties pie ministru kabineta veidošanas Satversmē noteiktā principa - Prezidents nosauc Ministru prezidenta kandidatūru un tikai un vienīgi šis kandidāts sastāda jauno kabinetu neievērojot nekādas "partiju kvotas" un tikai un vienīgi MP, līdz ar to viņa kabinetam Saeima izsaka atbalstu vadoties no apsvēruma vai attiecīgs kabinets ir spējīgs realizēt Saeimas vairakumam pieņemamus mērķus. Ir apsolūti neloģiska sistēma kur katrs ministrs realizē savas partijas programmu savā nozarē. Šādā situācijā kad, piemēram veselības aizsardzības ministrijā pieņem sociāldemokrātu programmā noteiktus lēmumus un ekonomijas ministrijā liberālās partijas lēmumus bet reģionālās attīstības ministrijā savukārt monarhistu partijas programmai atbilstošus, nav iespējama nekāda valsts attīstība jo pretrunīgie lēmumi cits citu izslēdz un tie nevar darboties nekādā kopējā sistēmā izņemot koruptīvu.
Un tas arī viss. No tā tad reformas zemākajos pārvaldes slāņos notiks pašas par sevi.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru