Mans izglītotais lasītāj, kā varētu saprast ko tieši "mēs" vēlamies panākt pieņemot likumus? Ieliešu sev kafiju kuru tagad jau atkal atļauts dzert un aizdedzināšu cigareti vienā no nedaudzajām vietām kur to vēl nav aizliegts darīt un aplūkošu šo lietu. Ja tev, mans rosīgais lasītāj, šobrīd nav noskaņojuma pacelties pāri ikdienas sīkumainībai un pārvērsties uz 15 minūtēm par pārcilvēcīgu Dieva darbu vērotāju - filosofu, tad atliec lasīšanu uz vēlāku laiku.
"Izraušu" no šīs plašās tēmas vienu mazu gabaliņu un piedāvāšu pagaršot. Rau, visu laiku tik to vien dzirdu, ka atrod aizvien jaunas lietas, kas cilvēkam ir dikti kaitīgas un tamdēļ vēl vakar kādaa TV žurnaliste sodījās ka valdība kavējoties ar to iekļaušanu aizliegto vielu sarakstā. Jo tas tak esot nepieņemami ka cilvēki (lasi - stulbenīši) viegli varot piekļūt vielām, kas šos pašus (idiotiņus) dzenot postā. Un citās valstīs (lasi - gudrajās) tādas vielas jau esot aizliegtas. Iepriekš jau mēs tepat papļāpājām par "uzlīmju civilizāciju". Šis ir no tās pašas operas. Atkal ir svarīgs viss, tikai ne cilvēks. Īsumā sakot tās idejas kas liktas iekšā angļu Magna Carta, Napoleona kodeksā, ja nemeklējam senākus avotus, kaķim zem astes. Platons, Aristotelis un Roterdamas Erazms nodarbojušies ar pilnīgi bezjēdzīgām lietām. Nemaz nerunāšu par to ka man pati ideja par cilvēka sargāšanu no viņa paša šķiet apsurda un tā novedīs tikai pie mūžīgo bērnu civilizācijas, kur katrs, lai cik tam gadu, vadāms, bikstāms, pabalstāms un pasargājams. Būtu jau jauki ja mums pašiem nekad nevajadzētu par sevi rūpēties, ēst ko dod, iet gulēt kad liek un vienīgās rūpes būtu piedabūt pieaugušos noticēt, ka mājasdarbi izpildīti un var iet spēlēties. Bet pieaugušie kādreiz izbeigsies - izskatās ka jau beidzas... Paraugieties kaut vai uz mūsu valdībām.
Nu labi, "aizliedzām" vienu zāli - cilvēciņi sāka pīpēt citu, "cīnamies" ar alkohola brīvu pieejamību - cilvēciņi sāka pieiet citam alkoholam. Un ko "mēs" panācām? Tikai to, ka mums vajag arvien vairāk "pieaugušo" kuri ganītu "sīkos muļķīšus" lai tie nebleiņojas un ievēro "mūsu" aizliegumus. Bet "pieaugušie" vairs nerodas jo neviens dēļ aizliegumiem vairs nepieaug - tā arī bērna prātā nomirst. Brīnāmies kādēļ pieaug vardarbība - bet mēs taču zinām, ka nenobriedušos bērnu prātos emocijas var ierosināt tik nežēlīgus scenārijus, kādi pieaugušiem jau šķiet neiedomājami. Angļu valodā ir termins - kidult (bērns+pieaugušais), tātad to ir jau pamanījuši.
Nu vai tu, mans saprātīgais lasītāj, vari iedomāties situāciju, kad likumos ierakstīts itin viss un paredzēta jebkura dzīves situācija tā, ka katru mīļu brītiņu atliek tikai ieskatīties likumu grāmatā un tur ir skaidri rakstīts: " Šodien, 2009.gada 7.septembrī pulksten 15:25 Pēteris nedrīkst dzert ābolu sulu jo šobrīd viņa skābes-sārma attiecība ir tam nepiemērota."? Ja vienam cilvēkam māca ,ka 2+2=4 bet nemāca kā tas tā sanāk, tad viņš nekad nezinās cik ir 3+3. Un tad cilvēks-bērns sēž un nemitīgi jautā:"Opiju pīpēt nedrīkst, bet marihuanu drīkst? ... nedrīkst, a kaņepes? ... arī nē a ķimenes?... nezini - tad uzpīpēšu..."
Vai ir tik grūti saprast ka dzīves gudrības nevar iemācīties bez domātspējas attīstīšanas. Lampiņa, kura iedegas ēdiena klātbūtnē izstrādā nosacījuma refleksu nevis domāšanu. Bet man tā vien šķuet ka ir jau pārāk daudz civēku, kuri uzskata, ka nosacījuma reflekss ir domāšana un kar tik un kar lampiņas visur kur vien var piekārt. Kā šķiet tev, mans domājošais lasītāj? Vai tad mums nevajadzētu vairāk spēka un laika veltīt audzināšanai nevis mācīšanai?
Nu vairs nekavēšu ar šo lietu šodien tavu dārgo laiku, mans pacietīgais lasītāj, lai tev būtu iespēja izbrīvēt brīdi pasaku stāstīšanai saviem bērniem un varbūt vismaz tavi bērni tad pratīs bez lampiņas atrast pārtiku, saprast ko drīkst un ko nē, kas labs un kas ļauns pat ja par to nekas nebūs rakstīts kādā "visgudrā" likumā ko pieņēmuši citi cuenījama vecuma bērni.
"Izraušu" no šīs plašās tēmas vienu mazu gabaliņu un piedāvāšu pagaršot. Rau, visu laiku tik to vien dzirdu, ka atrod aizvien jaunas lietas, kas cilvēkam ir dikti kaitīgas un tamdēļ vēl vakar kādaa TV žurnaliste sodījās ka valdība kavējoties ar to iekļaušanu aizliegto vielu sarakstā. Jo tas tak esot nepieņemami ka cilvēki (lasi - stulbenīši) viegli varot piekļūt vielām, kas šos pašus (idiotiņus) dzenot postā. Un citās valstīs (lasi - gudrajās) tādas vielas jau esot aizliegtas. Iepriekš jau mēs tepat papļāpājām par "uzlīmju civilizāciju". Šis ir no tās pašas operas. Atkal ir svarīgs viss, tikai ne cilvēks. Īsumā sakot tās idejas kas liktas iekšā angļu Magna Carta, Napoleona kodeksā, ja nemeklējam senākus avotus, kaķim zem astes. Platons, Aristotelis un Roterdamas Erazms nodarbojušies ar pilnīgi bezjēdzīgām lietām. Nemaz nerunāšu par to ka man pati ideja par cilvēka sargāšanu no viņa paša šķiet apsurda un tā novedīs tikai pie mūžīgo bērnu civilizācijas, kur katrs, lai cik tam gadu, vadāms, bikstāms, pabalstāms un pasargājams. Būtu jau jauki ja mums pašiem nekad nevajadzētu par sevi rūpēties, ēst ko dod, iet gulēt kad liek un vienīgās rūpes būtu piedabūt pieaugušos noticēt, ka mājasdarbi izpildīti un var iet spēlēties. Bet pieaugušie kādreiz izbeigsies - izskatās ka jau beidzas... Paraugieties kaut vai uz mūsu valdībām.
Nu labi, "aizliedzām" vienu zāli - cilvēciņi sāka pīpēt citu, "cīnamies" ar alkohola brīvu pieejamību - cilvēciņi sāka pieiet citam alkoholam. Un ko "mēs" panācām? Tikai to, ka mums vajag arvien vairāk "pieaugušo" kuri ganītu "sīkos muļķīšus" lai tie nebleiņojas un ievēro "mūsu" aizliegumus. Bet "pieaugušie" vairs nerodas jo neviens dēļ aizliegumiem vairs nepieaug - tā arī bērna prātā nomirst. Brīnāmies kādēļ pieaug vardarbība - bet mēs taču zinām, ka nenobriedušos bērnu prātos emocijas var ierosināt tik nežēlīgus scenārijus, kādi pieaugušiem jau šķiet neiedomājami. Angļu valodā ir termins - kidult (bērns+pieaugušais), tātad to ir jau pamanījuši.
Nu vai tu, mans saprātīgais lasītāj, vari iedomāties situāciju, kad likumos ierakstīts itin viss un paredzēta jebkura dzīves situācija tā, ka katru mīļu brītiņu atliek tikai ieskatīties likumu grāmatā un tur ir skaidri rakstīts: " Šodien, 2009.gada 7.septembrī pulksten 15:25 Pēteris nedrīkst dzert ābolu sulu jo šobrīd viņa skābes-sārma attiecība ir tam nepiemērota."? Ja vienam cilvēkam māca ,ka 2+2=4 bet nemāca kā tas tā sanāk, tad viņš nekad nezinās cik ir 3+3. Un tad cilvēks-bērns sēž un nemitīgi jautā:"Opiju pīpēt nedrīkst, bet marihuanu drīkst? ... nedrīkst, a kaņepes? ... arī nē a ķimenes?... nezini - tad uzpīpēšu..."
Vai ir tik grūti saprast ka dzīves gudrības nevar iemācīties bez domātspējas attīstīšanas. Lampiņa, kura iedegas ēdiena klātbūtnē izstrādā nosacījuma refleksu nevis domāšanu. Bet man tā vien šķuet ka ir jau pārāk daudz civēku, kuri uzskata, ka nosacījuma reflekss ir domāšana un kar tik un kar lampiņas visur kur vien var piekārt. Kā šķiet tev, mans domājošais lasītāj? Vai tad mums nevajadzētu vairāk spēka un laika veltīt audzināšanai nevis mācīšanai?
Nu vairs nekavēšu ar šo lietu šodien tavu dārgo laiku, mans pacietīgais lasītāj, lai tev būtu iespēja izbrīvēt brīdi pasaku stāstīšanai saviem bērniem un varbūt vismaz tavi bērni tad pratīs bez lampiņas atrast pārtiku, saprast ko drīkst un ko nē, kas labs un kas ļauns pat ja par to nekas nebūs rakstīts kādā "visgudrā" likumā ko pieņēmuši citi cuenījama vecuma bērni.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru