citāts: “Ellē ir labi, tur ir silti, sievietes, Raimonds Pauls klavieres spēlē...” Profesors Leonīds Vīgners.
Vāru ūdeni kafijai. No skolas laikiem atceros, ka ūdens ir Celsija kunga izveidotās mēru sistēmas pamats. Viņš pieņēma ka 0' ir tad, kad ūdens sasalst un 100' ir tad, kad tas vārās... Tātad savā ziņā stāvu blakus vienaam no daudzajiem pieņēmumiem, tā fiziskajā izpausmē. Pareizāk gan būtu teikt, ka stāvu blakus fiziskam procesam kuram piekabināts pieņēmums. Tā nu padomāju cik viegli pieņēmums mūsu apziņā kļūst par faktu kam ar laiku zūd saikne ar pašu pieņēmumu radījušo realitāti.
Pieņēmums ir globāls, kaut arī dažiem, piemēram, amerikāņiem, vairāk patīk Fārenheita kunga ieviestais pieņēmums. Un ūdens vārīšana, gribi vai nē, saistīta ar sildīšanu. Nu ir vēl trakāk – lokāla fiziska procesa radītais pieņēmums ir kļuvis tik globāls, ka cilvēku apziņā jau ietekmē pašu fizisko procesu (saprotams, realitātē tiem abiem nav nekādas savstarpējas mijiedarbības). Te nu mēs nonākam pie vienkārša, bet tai pašā laikā neatbildama jautājuma: “Kas ir globālā sasilšana?”
Domāju, ka katrs no jums man varēs nedomājot paskaidrot kas tā ir. Bet es palūgšu tomēr paskaidrot domājot ☺. Nupat visvarenie cilvēki ir sataisījuši tik daudz cūcību, ka ledi kūst, Celsija un Fārenheita kungu mēri sprāgst pa vīlēm un nu mums visiem ir kas steidzami jādara un vai tam, kurš nedarīs.
Cilvēks ir radības kronis un punkts, ☺ Nez tik vai kāda radība, izņemot pašu cilvēku, to zin... Un nez vai pats cilvēks saprot ko saka – kronis tak ir priekšmets, kas pats par sevi nav nekas... Nu kā tas tā gadījās senākos laikos, kard radības kroņa acu priekšā pasaules klimats jau daudzas reizes mainījies pat daudz dramatiskāk, kā to var sagaidīt šobrīd un tas kronis tur neko nav varējis padarīt? Es jau nesaku ka mums tagaad vajag uz nebēdu cūkoties jo tāpat neko tas neietekmē, bet, kā mēs varam būt tik neiedomājami augstprātīgi un dzīvot pārliecībā, ka viss šai pasaulē atkarīgs no mūsu visgudrā lēmuma?!
Nu mēs varam apkaut visas pasaules govis (ļaundares), apēst visas pasaules salātu lapas, izlekt no biksēm, izstiepties un neviens to neievēros. Pietiek tikai, piemēram, uzsprāgt vienam tā sauktajam supervulkānam (kādi jau gatavībā esot vismaz 3) un uz pārsimt gadiem mums atkal būs leduslaikmets. Pietiek nokrist palielam meteorītam un viss būs citādi. Tas CO2 daudzums, kas glabājas okeānu ūdenī ir nesalīdzināms ar mūsu vārgajiem purkšķiem un govju atraugām.
Vispār, varbūt jums ir kāda ideja par to, ko mēs varētu izdomāt un visiem iestāstīt tā, lai tas kļūst par globālu pieņēmumu un tad mēs varēsim klaigāt, visus biedēt un prasīt visiem naudu pētījumiem un nenovēršamā novēršanas programmām.
