Boni pastoris est tondere pecus, non deglubere - labam ganam aitas jācērp nevis jādīrā

Jeb - KO NOZĪMĒ PROFESIONĀĻU VALDĪBA?

Nupat te tā sēžot un vērojot kā visi rosās ar jauno modes saukli "krīze", konstatēju, ka kafija krūzē jau beigusies un jāiet taisīt jauna. Bet tā, kā pēc dabas esmu visai slinks, sāku prātot, vai nevajadzētu kafijas vārīšanu labāk uzticēt profesionālim, jo visapkārt to tik vien dzirdu - vajag profesionāļus, vajag profesionāļus. Šķita jau ka tā ir laba doma un grasījos meklēt tādu cilvēku, kurš varētu pagatavot tādu kafiju kādu gribu un atnest līdz manam ērtajam krēslam. Bet tad mani pēkšņi pārņēma neziņa. Ko tieši lai izvēlos?

Tas varētu būt cilvēks, kurš labi pārzina kafijas šķirnes, bet ko tad ja viņa izvēle neatbilst manai gaumei? Bez tam vai cilvēks, kurš labi pārzina kafijas šķirnes un manu gaumi, tikpat labi pratīs izvēlēties ūdeni? Varbūt labāk ņemt ūdens pārzinātāju. Nē, varbūt labāk profesionālu kafijas audzētāju - bet cukurs? Īsi sakot, pilnīgi samulsu un domāju jau ka būs jādzer zālītes Saistībā ar zālītēm un kārtējo ziņu izlaidumu, aizmirsās man kafijas pagatavošanas profesionāli meklēt, tā vietā, domās par veselības aizsardzību, pavisam automātiski un ierasti kafiju uzvārīju pats. Bet domas par veselības aizsardzību mani nepameta.

Mēģināju izdomāt, kāds profesionālis būtu liekams veselības aizsardzības ministra krēslā. Netiku gudrs. No vienas puses tas varētu būt dakteris, kurš sistēmu pārzin, tā teikt, no iekšpuses. Varbūt tas varētu būt profesionāls pacients? Tas tak arī sistēmu pārzina no iekšpuses... Šitā galīgi nomocījos tā, ka nevarēju aizmigt un tādā pussnaudā man pēkšņi parādījās vīzija - spoža gaisma un es itkā stāvu kalna galā un balss man saka - "Tādā amatā vajadzīgs profesionāls politiķis, jo dakteris taisīs tā lai slimnieki ārstējas paši un netraucēdakterus saņemt algu, bet slimnieks tā, lai viņam 4 dakteri visu laiku līdzi staigā un nekas par to nebūtu jāmaksā." "Bet kas ir profesionāls politiķis?" es prasu. Un tad aizdegās krūms un no tā krūma man nāca skaidrība.

Profesionāls politiķis ir tāds cilvēks, kurš saprot. Jā, tā vienkārši. Tas ir tāds cilvēks, kurš saprot kādus specifisko nozaru speciālistus uzklausīt un kāpēc, saprot ko viņi saka, saprot kādai ir jāizskatās valstij un kā viņa darbs ietekmēs šī izskata sasniegšanu, saprot kā savā starpā saskaņot dažādas, pat pretrunīgas, intereses viņa pārraudzītajā nozarē. Vienu vārdu sakot - saprot ko vispār mēs gribam panākt, kā atrast pareizo ceļu un kādus palīgus izvēlēties.

Padomāju - "Tik vienkārši!" Kā tas tā nākas, ka mēs nekādi nevaram tādus atrast? Laikam ne tur skatāmies...

Papļāpāsim par likumiem

Mīļais likumpaklausīgais lasītāj! Man te tā, sēžot pie pusdienām un vērojot visādas ziņas, ienāca prātā paprātot par to, ko nozīmē likums un kāpēc tāds vispār vajadzīgs. Raugi, es itkā pats zinu ko drīkst un ko ne - kāpēc vēl būtu vajadzīgs lai man kāds to pasaka, pie kam bieži man šķiet, ka tas pats teicējs ar šādām zināšanām nav apveltīts. No tā izriet, ka likumi ir vajadzīgi tiem, manis nule pieminētajiem tipiem un man par to jācieš, ka man blakus dzīvo tādi laba un ļauna nepazinēji.

Tā prātuļojot, nonācu pie secinājuima, ka neba nu es viens tā domāju un, kas pats trakākais, arī tie, par kuru spriestspēju neesmu augstās domās, arī ir pārliecināti, ka viņi zina, bet pārējie nehe. Un šiem, pie pārējiem piederu arī es. Tā nu mēs cits citam izdomājam visādus likumus ar vienu vienīgu mērķi - nodibināt tādu kārtību, lai ES dzīvotu kā gribu un CITI man netraucētu tā darīt. Es, piemēram, dribu pīpēt autobusā un tāpēc man vajag tādu likumu kas aizliedz citiem pret to iebilst un vēl vairāk, lai dūmi man neizēstu acis, man vajag arī tādu likumu, lai neviens, izņemot mani, autobusā i nedomātu pīpēt. Tad kad es braucu ar mašīnu, man vajag likumu, kas aizliedz manā ceļā rādīties kādiem gājējiem un kad es no mašīnas izkāpju, tad visiem transporta līdzekļīem vajadzētu tai pašā brīdī pazust no ielām. Hmmm... Arī tu, mans vērīgais lasītāj, būsi pamanījis kā lādējas kādz braucējs, kurš tikko aizspraucies citiem priekšā pa sabiedriskā transporta joslu, ja nākamajā krustojumā kāds cits tā pat spraucas priekšā viņam.

Starp citu nesen, Maskavas lidostā, kur es, līdz ar citiem trazīta pasažieriem, tiku ieslodzīts ierobežotā telpā pie minimālām ērtībām (tualete un dzeramais ūdens) notika šādi: mēs ar dažiem vāciešiem, kuri kādas ķibeles dēļ tur atradās jau 20 stundas, ieraudzījām, ka no smēķēšanas brīvajā lidostā viens krievu uniformā ietērpies vīrs pie durvīm smēķē. Tūlīt devāmies turp un atraduši ar izsmēķiem pilnu urnu, taisījām vaļā savas cigarešu paciņas un ķērāmies pie šī laika kavēkļa. Liels bija mūsu pārsteigums, kad šis pats uniformētais personāžs kopā ar otru tādu pašu pienākuši, mums bargi paskaidroja, ka šeit smēķēt nedrīkst un te vispār nekur smēķēt nedrīkst. Interesanti, vai ne?

Vēl dabūju zināt, ka atsevišķās demokrātijas un infantilisma citadeles pavalstīs pēc kādu cilvēku, kuriem šķiet, ka visiem ir jāpiekrīt viņu pārliecībai par treknu ēdienu kaitīgumu, iniciatīvas ir uzlikts iīpašs nodoklis ēdieniem ar "palielinātu" tauku saturu. Piebildīšu gan, ka nekad veikalā neesmu redzējis, piemēram, pienu, kurs saturētu vairāk tauku nekā savā dabiskajā veidā - tas ir, kad izdabūts no govs tesmeņa - līdz ar ko pēc loģikas sanāk, ka par pienu ar palielinātu tauku saturu sauc tādu, kuram tauku saturs faktiski ir samazināts. Interesanti, vai ne?

Paskatījos ar kādu vieglumu Saeimas deputāti nobalso par visdažādākajiem un visapsurdākajiem likumiem. Nu skaidri redzams, ka šie cilvēki ne mirkli nav padomājuši, ka šie likumi varētu būt jāievēro arī viņiem pašiem. Vai nu citādi iekšlietu ministra dēls par citiem dramatiskas sekas sološu rīcību būtu ticis cauri ar vienkāršu tēta bārienu.

Tu, mans saprātīgais lasītāj, droši vien jau nepacietībā uzdod jautājumu par visas šitās pļāpāšanas jēgu un mērķi. Nepārbaudīšu ilgāk tavu pacietību un šaušu vaļā. Esmu nonācis pie pārsteidzoša secinājuma - likumi nav nekas cits, kā vēl viens veids kā stiprākajam un skaistākajam tikt galā ar vājāko un neskaistāko. Galu galā likums ir tikai viens - tas ir "džungļu likums" - pārējais ir tikai metodes. Tāpēc mans jaukais lasītrāj, esi stiprais, lasi likumus un nekautrējies tos lietot SAVĀ labā.

Kādēļ par premjeru neder uzņēmējs...

No vienas puses trakoti labi - tāds tak zina kas jādara, kur rodas nauda un kur tā iziet. Nu kaut vai paskaties, mans vērīgais lasītāk, kā Šlesers kaut vai tikai par ministru, bet savā nozarē ļoti pa smuko... Lidosta - smuki, no pasta (klasiskajā izpratnē) tika vaļā un gan jau kad sāks visi prasīt pēc smukiem vilcieniem - tos arī dabūsim. Tagad ar to ostu vēl jātiek galā - bet kad Šlesers par mēru (nevaru ciest šito vārdu) tiks, tad jau arī tos zīriņus pārcels uz citu vietu kopā ar citiem dzīvniekiem - tas ir iedzīvotājiem. Vienīgi nevaru saprast, kāpēc Rīgas brīvostai vajag vēl jaunas teritorijas, ja no daugavas puses skatoties no Pils līdz pašai jūrai nav gandrīz nekā cita, kā tokai pamesti grausti. Tur tak vietas būtu ka nu tik...

Vienīgi tikai žēl, ka šķiet satiksmes ministrija konkurē ar citām ministrijām un privātajiem uzņēmumiem - tas ir tā, kayt kā muļķīgi. Un te nu mēs nonākam pie ministrijas ne, bet valsts vadīšanas ņemot talkā uzņēmuma vadīšanas principus. Neko daudz neizplūdīšu. Redz' ko dara uzņēmējs ekonomiskās krīzes laikā - izlaidīšu citas lietas un atstāšu tikai darbinieku atlaišanu. Tātad uzņēmuma vadītājs nemaksā vairs daļai darbinieku algu un tādējādi taupa savus līdz4ekļus. Viņš neliekas vairs ne zinis par to, ko šie ēdīs un kur dzīvos - pa durs ārā un viss. A kur ta, atļausiet vaicāt, valsts vadītājs atlaisto tautas daļu lai liek? Var tik aizsūtīt uz Īriju - bet ja tur ar vairs neņem pretī? Pases ta viņiem ir ar Latvijas ģērboni un ēst ta prasīs pases izdevējam, tā, ka neko daudz ietapīt nesanāk.

Tātad saimnieciskās pārvaldes principi, kas ir labi pašvaldību līmenī, valsts līmenī neder. Un vai tik šobrīdējam Latvijas ekonomiskajam stāvoklim arī nav kāda saistība ar to, ka daži saimnieki mums par premjeriem jau bijuši un pēc visa spriežot, taisās atkal uz to krēslu.

P.S. Neatgādiniet man par "globālo" krīzi, es visu atceros.