Lapas

trešdiena, 2008. gada 5. novembris

Kādēļ par premjeru neder uzņēmējs...

No vienas puses trakoti labi - tāds tak zina kas jādara, kur rodas nauda un kur tā iziet. Nu kaut vai paskaties, mans vērīgais lasītāk, kā Šlesers kaut vai tikai par ministru, bet savā nozarē ļoti pa smuko... Lidosta - smuki, no pasta (klasiskajā izpratnē) tika vaļā un gan jau kad sāks visi prasīt pēc smukiem vilcieniem - tos arī dabūsim. Tagad ar to ostu vēl jātiek galā - bet kad Šlesers par mēru (nevaru ciest šito vārdu) tiks, tad jau arī tos zīriņus pārcels uz citu vietu kopā ar citiem dzīvniekiem - tas ir iedzīvotājiem. Vienīgi nevaru saprast, kāpēc Rīgas brīvostai vajag vēl jaunas teritorijas, ja no daugavas puses skatoties no Pils līdz pašai jūrai nav gandrīz nekā cita, kā tokai pamesti grausti. Tur tak vietas būtu ka nu tik...

Vienīgi tikai žēl, ka šķiet satiksmes ministrija konkurē ar citām ministrijām un privātajiem uzņēmumiem - tas ir tā, kayt kā muļķīgi. Un te nu mēs nonākam pie ministrijas ne, bet valsts vadīšanas ņemot talkā uzņēmuma vadīšanas principus. Neko daudz neizplūdīšu. Redz' ko dara uzņēmējs ekonomiskās krīzes laikā - izlaidīšu citas lietas un atstāšu tikai darbinieku atlaišanu. Tātad uzņēmuma vadītājs nemaksā vairs daļai darbinieku algu un tādējādi taupa savus līdz4ekļus. Viņš neliekas vairs ne zinis par to, ko šie ēdīs un kur dzīvos - pa durs ārā un viss. A kur ta, atļausiet vaicāt, valsts vadītājs atlaisto tautas daļu lai liek? Var tik aizsūtīt uz Īriju - bet ja tur ar vairs neņem pretī? Pases ta viņiem ir ar Latvijas ģērboni un ēst ta prasīs pases izdevējam, tā, ka neko daudz ietapīt nesanāk.

Tātad saimnieciskās pārvaldes principi, kas ir labi pašvaldību līmenī, valsts līmenī neder. Un vai tik šobrīdējam Latvijas ekonomiskajam stāvoklim arī nav kāda saistība ar to, ka daži saimnieki mums par premjeriem jau bijuši un pēc visa spriežot, taisās atkal uz to krēslu.

P.S. Neatgādiniet man par "globālo" krīzi, es visu atceros.
© 2008 - 2024 Raimonds Seņko