Atkal bij' uznācis slinkums. Tā man laiku pa laikam gadās un jāsaka, ka šādā bezrūpībā un vieglprātībā nemaz neesmu viens aizdomās turams. Skatos, ka daudzi krietni ļautiņi, kuri atšķirībā no manis, uzņēmušies par tikpat krietnu atlīdzību kā paši, rūpēties par pārējo labklājību, arī ir tikpat bezrūpīgi un vieglprātīgi kā es. Nu jāsaka gan, ka tā nu vis nav, ka šie pavisam ne par ko nerūpējas - drusku jau kustas, meklēdami pēc savas dienišķās maizes, kāri lūkojoties apkārt un stiepdamies te pēc vienas, te citas ēdamas lietas tādā rosībā nemanot, ka šis tas apgāžas, izbirst, saplīst un sabradājas. Bet nu tā, kā tas, kas krīt un gāžas, nav gluži viņu, tad savā izšķērdīgajā tīrumtraiščībā viņiem tas visai maz rūp.
Šitāda bradāšana pa ļautiņu sanestām mantām rosina zināmu iedomu, ka visa kā gana un savienojumā ar iepriekšminēto bezrūpību un vieglprātību tas agri vai vēlu noved pie negausības un tā nu viens paķer maisu ar kādiem labumiem, otrs atkal šo ķerdams to maisu pārplēš, labumi birst ārā, tos grābt skrien citi un visi krīt čupā gar zemi labumiem virsū un beigās viss samīcīts un nav vairs ne ēdams, ne kādā citā vietā liekams.
Kad nu visi gana izjandalējušies, ierauga postažu nu katrs sāk taisnoties, ka šis nav bijis tas galvenais tīrumtraišķis jo šim nemaz tajā pūlī neesot bijis iespējams citādi rīkoties un viņš jau nu gan esot visu darījis pēc priekšrakstiem tā, ka nekur piesieties.
Nupat arī VID datu maišelis pārgājis pušu. Ko nu darīt? Izbiris daudz, ne nu vairs saglābt, ne kā. Atmetīsim šitai bezcerīgajai lietai ar roku un lūkosimies labāk kur vēl kas vesels palicis ar ko parotaļāties. Datu valsts aizsardzības aģentūras priekšniece saka, ka šai neesot vispār nekāda sakara ar datu sargāšanu - viņai esot tikai jāizskata sūdzības un jāizstrādā rekomendācijas. Valsts kancelejas priekšniece atkal domā ka šai dati dikti jāsargā, tik nevar saprast kuri un kādā veidā.
Tā nu es savā laiskumā prātuļoju, ka man noteikti jātiek tajā bariņā jo te, kur es esmu, man kaut kā neviens nepiedod ka es savā bezrūpībā nesamaksāju kādu rēķinu, kaut arī tas būtu nepareizs, man pašam jāuzņemas vaina ja ieņēmumu dienests kļūdījies ar maniem nodokļiem, vai kāda valsts iestāde man prasījusi kaut ko, par kā prasīšanas iemeslu tai pašai nav ne jausmas. Toties man nav nekādu tiesību dabūt kādu taisnību par šo iestāžu pāri darījumiem.
Jā, tajā tīrumtraišķu bariņā ir labi - katrs var nodarboties ar ko grib un nevienam nav jādaraa nekas no tā, kas vajadzīgs.
Šitāda bradāšana pa ļautiņu sanestām mantām rosina zināmu iedomu, ka visa kā gana un savienojumā ar iepriekšminēto bezrūpību un vieglprātību tas agri vai vēlu noved pie negausības un tā nu viens paķer maisu ar kādiem labumiem, otrs atkal šo ķerdams to maisu pārplēš, labumi birst ārā, tos grābt skrien citi un visi krīt čupā gar zemi labumiem virsū un beigās viss samīcīts un nav vairs ne ēdams, ne kādā citā vietā liekams.
Kad nu visi gana izjandalējušies, ierauga postažu nu katrs sāk taisnoties, ka šis nav bijis tas galvenais tīrumtraišķis jo šim nemaz tajā pūlī neesot bijis iespējams citādi rīkoties un viņš jau nu gan esot visu darījis pēc priekšrakstiem tā, ka nekur piesieties.
Nupat arī VID datu maišelis pārgājis pušu. Ko nu darīt? Izbiris daudz, ne nu vairs saglābt, ne kā. Atmetīsim šitai bezcerīgajai lietai ar roku un lūkosimies labāk kur vēl kas vesels palicis ar ko parotaļāties. Datu valsts aizsardzības aģentūras priekšniece saka, ka šai neesot vispār nekāda sakara ar datu sargāšanu - viņai esot tikai jāizskata sūdzības un jāizstrādā rekomendācijas. Valsts kancelejas priekšniece atkal domā ka šai dati dikti jāsargā, tik nevar saprast kuri un kādā veidā.
Tā nu es savā laiskumā prātuļoju, ka man noteikti jātiek tajā bariņā jo te, kur es esmu, man kaut kā neviens nepiedod ka es savā bezrūpībā nesamaksāju kādu rēķinu, kaut arī tas būtu nepareizs, man pašam jāuzņemas vaina ja ieņēmumu dienests kļūdījies ar maniem nodokļiem, vai kāda valsts iestāde man prasījusi kaut ko, par kā prasīšanas iemeslu tai pašai nav ne jausmas. Toties man nav nekādu tiesību dabūt kādu taisnību par šo iestāžu pāri darījumiem.
Jā, tajā tīrumtraišķu bariņā ir labi - katrs var nodarboties ar ko grib un nevienam nav jādaraa nekas no tā, kas vajadzīgs.