ceturtdiena, 2019. gada 9. maijs
Vāru vāru domiņu gaišajā galvā. Tam ticu, tam ticu, tam nē.
Nu tad mans jaukais Lasītāj, man atkal sagribējās ko paust nekārtīgā jūklī mudžošajai cilvēcei. Un bez šaubām tas ir kāds nozīmīgs padoms. Pieļauju gan, ka tiem, kam šis padoms visvairāk noderētu, nemaz to negribēsies lasīt. Bet nu nekas. Būšu vismaaz savai sirdsapziņai atskaitījies un ievilcis ķeksīti, ka esmu savu roku pielicis kopējā labuma lielajam darbam.
Tas ir padoms visiem, kuri iedomājas, ka pasauli var pavisam vienkārši salabot, atliek tikai izmainīt vienu nelabu lietu, kas bojā visu smuko bildi. Tāpat arī visiem tiem, kuri iedomājas, ka var nosargāt un neļaut kādu dikti smukt un mīļu nieciņu aiztikt un tad būs labi Ar pārējo lai notice kas notikdams. Tad ielūkojieties šeit pieliktajā bildītē - tā ir pasaule.
Mēs visādās vēlēšanās ievēlam savus priekšstāvjus, kuru uzdevums ir pārstāvēt mūsu viedokli dažādās vietās kur pieņem lēmumus par to, kā pasaulei kutā dzīvojam, jāizskatās. Tā pasaules bilde, ko te redzaam, nepaliek visu laiku vienāda. Un tiem mūsu pilnvarotajiem lēmumi parasti jāpieņem ātri. Un te ir tas triks. Pieņemot jebkuru lēmumu konkrētā lietā var tikai nojaust kā tas visu bildi izmainīs.
Nu labi. Ja kāds var padomāt tik ātri vai ja ir daudz laika lai visu kārtīgi pārdomātu, tad var šito bildi labi izpētīt un diezgan precīzi uzzīmēt bildi, kāda tā būs pēc tam, kad noklikšķināsim uz tām garenajām bombondziņām. Nu bet tak tikai aptuveni. Jo nav zināms kas tur no augšas vēl nokritīs. Un pie visa tā to klikšķinātāju ir daudz un katram citas konfektītes mīļas.
Tā, ka nealojies mans pašpārliecinātais Lasītāj ka tu skaidri zini kas darāms lai viss būtu kārtībā. Un nklausies tādus tipus, kuri saka, ka vaag tikai šito lietu sakārtot un viss būs lieliski. Neiedomājies arī ka Tu pats dikti labi zini kur tieši jāklikšķina pat ja esi diezgan daudz par to domājis, lkai gan tādā gadījumā Tu varētu to zināt mazliet labāk nekā tie, kuri par to maz domājuši.
Bet, ja Tu, mans saprātīgais Lasītāj, par to rūpīgāk esi padomājis, tad noteikti zini, ka ar kartu nākamo domu, atbilde kļūst arvien neviennozīmīgāka un sarežģītāka. Tātad, ja runājam par politiķiem, vairāk der uzticēties tiem, kuri nevar uz jautājumiem atbildēt ar vienkāršu "jā" vai "nē". Un tas arī nav nemaz tik droši. Jāds no tādiem varbūt tiešām neko nejēdz. No otras poses atkal kāds, kurš atbiļd ar "jā/nē", var arī tā darīt apzināti un patiesībā zina, ka viss ir sarežģītāk. Tas gan vedina domāt, ka namie nav pārāk augstās domās par jautātājiem.
Tā nu te izdāļādams lieliskus padomus, nonācu pie domas, ka pats gandrīz vai esuma bez padoma. Ko tad darīt un kā zināt kam uzticēties ja viss tik neviennozīmīgi un nav kāds man konkrēti pateicis - ja viņš runā šitā, tad uzticies, bet ja tā, tad nē. Pie tam vēl tās bombongas visu laiku birst un kārtojas nemitīgi citādos musturos. Laikam jau nekādi nevarēšu pats bez domāšanas iztikt. Slinkums gan ir, laika ar nav un daudzas pietas man nav zināmas tajā kopējā bildē bet laikam gan nāksies domāt kam uzticēties jo kādam ir jāuzticas. Un te vēl viens padoms: Arī tam, kuram esmu jau uzticējies, ne vienmēr un visā ir taisnība, kā arī ne vienmēr tam, kuru man nemaz nepoatīk, ne vienmēr nav taisnība. Iznāk, ka jādomā pašam un visu laiku. Pat tad, kai viss no pirmā acu uzmetiena šķiet skaidrāks par skaidsu.
Abonēt:
Ziņas (Atom)