Lapas

pirmdiena, 2012. gada 4. jūnijs

Likumi un stulbumi. Reiz arī es būšu labs cilvēks

Dzīvoja reiz ne īpaši kautrīga pakaļa, kura nevietā trokšņoja, laida sliktu smaku un ik pa brīdim šur-tur atstāja neglītas čupas. Kā jau pakaļa, tā allaž skatījās uz aizmuguri un tai nebija ne jausmas kā tieši tā tiek pie ēdiena, kuru pārtaisīt par neglītajām čupām. Dzīvoja tai pašā laikā arī galva, kura bija ļoti pieklājīga un bailīga, pārsvarā laiku veltīja pakaļas barošanai un dažbrīd protestējot blēja, bet pakaļai tā blēšana pie pakaļas.

Tā nu pakaļa iedomājās, ka ir vissvarīgākā un uzņēmās bara vadīšanu. Vienu dienu pakaļa pamanīja, ka debesu malā savelkas mākoņi un taisās uz lietu. Saslapt tai ne pavisam nepatika un tā nu šī sāka stumt galvu prom no nepatikšanām. Galva sāka protesta blēšanu un kliegt, ka labāk saslapt nekā mirt, bet kas tad to galvu klausījās jo galvenā tak ir pakaļa un tā vienmēr jāpiesedz. Pakaļa sāka stumt galvu arvien ātrāk un ātrāk. Līdz ar to arī citas pakaļas stūma savas galvas. Un te pēkšņi, pakaļa sajuta, ka galva kaut kur krīt. Tik stulba jau tā pakaļa nebija, tā uzreiz saprata, ka līdz ar galvu tūlīņ nokritīs no kraujas malas un ar lielu smaku un troksni, šķiežot neglītumu sauca: "Prrr!" Un gandrīz jau būtu apstājusies, bet no muguras skrēja vēl citas pakaļas, kuras grūdās nabadzītei virsū jo tās jau vēl nezināja (praktiski) kas par vainu. Un tā nu visas pakaļas ar visām galvām sagāzās aizā un pagalam bija.

Te nu es, mans priekšpusē esošais Lasītāj, pa šo laiku, ko neesmu te neko rakstījis, vēroju dažādus notikumus, klausos visādas ziņas un saprtu, ka starp smakojošu spurkšķēšanu gandrīz nevaru saklausīt blēšanu. Tas, Tev mans racionālais Lasītāj, varētu šķist dīvaini, bet šodien rakstīšanu manī veicināja ziņa par nozudušo Gulbenes kapu zvanu, lai gan manām pārdomām ir tikai principiāla (principu - modus vivendi un modus operandi) saikne ar šo konkrēto notikumu. Kā, mans Vērīgais Lasītāj, būsi pamanījis, līdz šim rakstītajam nav bijis sakara ar virsrakstu. To tūdaļ labošu.

Es tā domāju, kā var tā būt, ka kāds var mierīgi paņemt zvanu no kapiem, noplēst no pieminekļiem metāla daļas un nekā... Neviens nekā nezina, neviens neko nevar atrast un, jautājums, kas visiem latviešiem patīk - neviens neko nevar izdarīt un kur skatās - kam nu būtu kur jāskatās? Mūsu parastais modus operandi būtu tūlīt pieņemt kādu stingru likumu, noteikt lielāku sodu un pateikt, ka kādam (tikai ne katram man) viss ir dikti jāuzrauga. Un tad par notikušo varam aizmirst. Pieņemu, ka ja par šo lietu mediji sacels lielu brēku, tā arī notiks.

Bet kaut kur tā galva blēj, ka nedarbosies, nekāda labuma no likumu pieņemšanas nebūs. Likumi darbojas tikai tad, ja (lietošu vienkāršības labad šo vārdu) sabiedrība likumu uzskata par pareizu un taisnīgu un tas atbilst tam sabiedrības modus vivendi. Pretējā gadījumā "charta omnia sustinet". Ir taču pavisam konkrēti cilvēki, kuri to zvanu paņēma (viens to izdarīt nevarēja), ir taču konkrēta vieta uz kurieni to nogādāja un arī kam to aizveda, kāds taču pieņēma (ja tas metāla dēļ) un galu galā viņi visi zināja, ka tā nedrīkst. Un neticu, ka neviens cits par šo lietu nekā nezināja un visiem ir radi un draugi, kuri acīmredzot arī nedomā ar šiem veiklajiem ļaudīm pārstāt sveicināties un vēl jo mazāk viņus par nodarīto nicināt. Ir tie, kuriem šamie būtu jāatrod, bet laikam jau atkal nav likumā skaidri kaut kas ierakstīts, piemēram, ka jānicina tas, kurš nozadzis tieši Gulbenes kapu zvanu. Tātad var viņu nenicināt un viss kārtībā. Tad gudrīši (pakaļas) izdomā, ka likumā tieši tā arī par Gulbenes zvenu jāieraksta, lai tas, citējot: "nekad vairs neatkārtotos" un lieta darīta.

Kpēc visādas šādas lietas iet cauri? Vienkārši pār mums valda mūsu pašu pakaļas un mēs paši esam pakaļas. Un pakaļām ir raksturīgi neredzēt tālāk par pavisam konkrētām briesmām un savām neglītajām čupām. Pakaļas namāk neuztaisīt uz kājas, tās tikai var konstatēt, ka kāja netīra un pagrūsties drusku tālāk nost no pašas noliktās čupas domājot, ka tā kāja kļūs tīra.

Nu kad beigsim sacensties analfabetismā un savu pakaļu piesegšanā. Un tas notiek jebkurā jautājumā, vai tas būtu kapu zvans, kukulis policistam, praids, valoda, pilsonība, ekonomika - nu visur... Visas pakaļas vadās no kaut kādiem mirkļa impulsiem, tenkām, mirklīgām sajūtām, vienlaikus padomju propagandas labākajās tradīcijās, savu ignoranto "viedokli" pamatojot ar cēliem jēdzieniem nemaz nepapūloties noskaidrot ko šie jēdzieni nozīmē tajā pasaules daļā, kurai sevi par piederīgiem uzskatām.

Tas mūsu modus vivendi ir, pārfrazējot - ja starp pakaļām dzīvo, tad pird kā pakaļa.

Nu, piemēram, tagad tas pats "praida gājiens" notika. Nu interesanti, cik ģimenes dēļ tā izjuka, cik bērnu nepiedzima, cik godīgu pilsoņu minīja savu orientāciju un galu galā, cik tālu pavirzījies "lielais latviešu tautas genocida plāns"? Bet cik spiegšanas un brēkšanas bija... Pat ļoti godājami un izglītoti cilvēki nāca klajā ar tādiem argumentiem PRET, ka man kauns uznāca. Vislieliskākais ir arguments par to, ka tas ir "pret dabas likumiem" - nu būtu kaut vai kādam zoologam vai biologam pajautājuši kādi ta tie "dabas likumi" ir, pirms taisīt gudru ģīmi. Bet nē, jāpurkšķ - jo pašam laikam piemīt kāds mazvērtības komplekss un šķiet, ka "es" kā cilvēks un "mans" viedoklis ir tik maznozīmīgs un nesvarīgs, ka tam jāatrod kāda lielāka un nozīmīgāka aizmugure. Tas ir - nevar pateikt, ka man tas nepatīku un es to negribu redzēt, bet jāizdomā kaut kas tāds nozīmīgāks un svarīgāks. Un pasarg Dievs, nekādā gadījumā nevaru teikt lai viņi tur iet ja grib un ja tas man neko ļaunu nedara, lai arī tās savas attiecības kārto kā grib. Nē, es taču esmu tik maznozīmīga galviņa, pakaļa mani tūlīt notaisīs līdz papēžiem un liks pašam precēties ar kādu no praida dalībniekiem, tāpēc labāk arī es drusku uzķēzīšu, ka tik par mani ko nepadomā.

Nu teikšu, Tev mīļais Lasītāj, nožēlojama ainiņa paveras. Mēs visi jūtamies tik "ne-cilvēki", ka paši sev esam radījuši tādu pārliecību - no manis, ne no maniem labiem, ne sliktiem darbiem nekas nav atkarīgs un par visu jāatbild, tātad pie visa vainīgi kādi citi. Dzimstība samazinās - "nu man, protams, ir iemesli, kādēļ nav bērnu, bet visumā vainīgi geji"; "kapi apgānīti, bet vispār jau mans brālēns ir lāga cilvēks un viņam darba nav"; policisti ir cūkas, kukuļņēmēji, bet nu šoreiz lūdzu palaidiet mani par piecīti". "Ja gribas lai es neuzvedos neglīti, tad pieņemiet tādu konkrētu un skaidru likumu un mēģiniet mani pieķert". 

Ja turpināsim uzskatīt, ka "sabiedrība" kopumā var kļūt laba neatkarīgi no tā, cik slikti rīkojas katrs (tas ir ES) sabiedrības loceklis, tad tā arī turpināsim dzīvot un gaidīt Laimeslāci kurš pieņems "labu" likumu un viss pēkšņi kļūs labi un arī es pēkšņi kļūšu labs - nu varbūt drusciņ uz citu labuma rēķina iedzīvošos un pēc tam gan būšu labs.
© 2008 - 2024 Raimonds Seņko