Lapas

pirmdiena, 2011. gada 3. oktobris

Ģeopolitiskais riebums...


Viss bija jauki - uznāca vienmuļi nomācošs, grūtsirdīgs lietus un viss kļuva riebīgi slapjš. Arī sirds saslapa un dvēselē ietecēja riebums jo īpaši tāpēc, ka visādas vietēja mēroga kulšanas nemitīgi uzkuļ augšā mēsliņu pēc mēsliņa, visādīgus sīkumiņus kuros, kā zināms, velnam dikti patīk slēpties.

Un tā galīgi riebumā izmircis nodomāju daļu šmuces izgriezt uz līdzcietīgā lasītāja glītajiem svārkiem. Nekrāmēšos tepat pa dīķīti, bet ņemšu visu ģeopolitiski. Un no ģeopolitiskā viedokļa man riebjas tas, ka Latvijas ļauži ir joprojām tik līdzīgi Krievijas ļaužiem; Latvijas politiskā sistēma ir bez maz vai tikpat tālu no tās, uz kuru būtu attiecināma Satversme kā Krievijas politiskā sistēma no viņu konstitūcijas; Parīze, Roma, Londona un pa lielai daļai Berlīne Latviju tā īsti pie Eiropas nepieskaita un kaut kādas Atēnas, Madride, Lisabona vispār nezina kas tā Latvija tāda ir, un Maskava šajos uzskatos ir visai tuvu iepriekšminētajām; mēs pļāpājam par integrāciju ES, bet taisīsim dzelzceļu uz Maskavu pirms ar vilcienu pat uz Viļņu varēsim tikt; televīzija pilna ar vislētākajiem krievu seriāliem un valsts uzņēmums "Lattelekom" nemaz neuzskata par vajadzīgu par noklusējuma valodu likt latviešu (to var īpaši izvēlēties kā tādu svešvalodu). Tā, atvelkam elpu - un turpinām...

Man riebjas, ka mēs viens pret otru izturamies kā pret iznīdējamu insektu, arī suņus, piemēram, uzskatām par ieroci un paaugstinātas bīstamības inventāru nevis dzīvām būtnēm; gribam dzīvot kā miljonāri Holivudas filmās bet ne par ko neesam piedabūjami strādāt vienlaikus esam traki piekusuši un nomocījušies visādīgi izdomājost kā lai saglabā amatu, izvairās no darba, atšuj apmeklētājus un saņem lielāku algu; ražojam blāķiem visādu instrukciju, koncepciju, platformu, pētījumu un citādu papīru, gluži kā tāda padomju rūpnīca šalles sliekām un krājam to visu8 turpat kur tās šalles; veidojam valsdības un visi šos procesus apspriežam nemaz nepapūloties izlasīt Satversmē kā tas darāms; stāstām par to, kā viss ir "civilizētajās" valstīs kaut tur nekad neesam bijuši un, ja esam, tad ne ārpus tūrisma aģentūras rezervētās viesnīcas.

Nu labi - laikam pietiks visu uzskaitīt - īsumā, man neiedomājami riebjas, ka esam tik padomiski un tik neeiropiski bet tādi proamerikāniski krievi.
© 2008 - 2024 Raimonds Seņko