Nu biju dikti saslinkojies un tā, ka pat no slinkuma jāatpūšas bet, jo vairāk atpūšos, jo vairāk jāatpūšas līdz slinkums kļuvis tik visaptverošs, ka gals klāt. Nu pēdējā brīdī nolēmu mainīt taktiku un kout kā darīšanu uzsāku ar šito rakstiņu. Īsumā sakot - iestājās krīze.
Slinkošana arī ir sistēma. Šajā gadījumā par sistēmu saucu jebkuru materiālu vai nemateriālu parādību ar tendenci strukturēties - tas ir ar tendenci visus šai sistēmai pieejamos resursus sakārtot atbilstoši vienotiem principiem noteiktā secībā, definēt šīs sistēmas izpratni par tās elementiem, izveidot kādu unificētu likumsakarību - principu un tad saskaņā ar šo principu visus elementus salikt attiecīgajos plauktiņos. Te pateikšu tev, mans saprātīgais lasītāj, vienu definīciju kuru tagad nepierādīšu - dzīvība ir attīstība, tātad bezgalīga - nāve ir statiska, tātad galīga. Paradokss ir tāds, ka attīstība tiecas sevi pabeigt, līdz ar to tiecas uz nāvi.Tāpēc arī cilvēka dzīve kādreiz beidzas kad cilvēks kā sistēma ir pabeidzis savu veidošanu - nosacīti sakot, jo neviena sistēma izņemot absolūto sistēmu - haosu - sevi nespēj pabeigt.
Kāpēc sistēmas nespēj sevi pabeigt? Iedomāsimies ka jebkura sistēma ir puzle, to sāk veidot ņemot vienu gabaliņu pēc otra un pielāgokojot jau rāmī ieliktajam, pievieno tam "paredzētajā" vietā, nu tur, kur tas gabaliņš der. Un tas notiek saskaņā ar puzles licēja saprašanu par to kā vispār tos gabaliņus izvēlēties un pēc kādiem kritērijiem atrast tiem derīgo vietu. Te, protams, ir vieglāk jo sistēma, atšķirībā no puzles, pati šos gabaliņus - elementus ekstrahē no tai pieejamajiem resursiem pat visai haotiski (mans erudītais lasītāj, tu droši vien esi dzirdējis terminu "Brauna kustība", ja nē, ieskaties fizikas grāmatās). Bet sistēma nekad nebūs mierā ar to, ka top ierobežoa ar kādu noteiktu resursu daudzumu, tā ar laiku cenšas aptvert visus resursus - materiālos, nemateriālos, zināmos un arī nezināmos. Sistēma tiecas kļūt visaptveroša tā, lai tajā noteiktos plauktos būtu nolikti debesu spīdekļi, dzīvnieki, vielas, gāzes, moekulas, atomi, domas, stari, elementārdaļiņas, noslēpumi un pat laime. BET, neprasi kādēļ, jo nav laika atbildēt, pēdējais puzles gabaliņš - "PG", NEKAD neiederas un tad vecā sistēma brūk, elementi transformējas pēc "pēdējā gabaliņa" līdzības un ap šo "PG" sāk veidoties jauna sistēma.
Vienlaikus attīstās neskaitāmi daudz sistēmas, tādēļ lielākai daļai cilvēku nemaz nav iespējams apjaust pasaules sistēmu kopainu un darboties vairāk kā pāris sistēmās nevar neviens, pat tik gudrs cilvēks kā tavs padevīgais šī raksta autors :). Kāpēc vispār sistēmas veidojas? Jo sistēmu veidošanās ir attīstība, tātad dzīvība. Vienīgā gatavā sistēma kurā iederas visi gabaliņi un kura ir arī vienīgā absolūtā, visaptverošā sistēma, ir haoss, bet tā ir nāve. Haosā nav iespējama attīstība, jo attīstībai ir vajadzīgs pamatprincips (varbūt tas ir Dievs).
Tas ĻOTI īsi par sistēmām. Nu par piezemētāku lietu, tā teikt, par teorijas pielietojumu praksē: Šī brīža krīze ir nekas cits kā Rietumu ekonomiskās sistēmas, kāda tā ir būvējusies kopš XXg.s. 30tajiem gadiem, sastapšanās ar "PG". Nabaga cilvēki vēl mēģina ar varu un viltu kaut kā nebūt to gabaliņu iestūķēt tajā vecajā sistēmā jo; "Kā tad tā?! Visa ekonomiskā teorija (lasi - sistēmas princips) saka, ka tam tur ir jāder... Bet viņš neder! Tas nevar būt jo tā vispār nevar būt." Nu, mīļie draugi ekonomisti un viņu paklaisītāji, var būt ka tā nevar nūt, bet tā ir.
Te nu man žēl, ka mūsu politikas un valsts veidotāji nav pazīstami ar šo manu spīdošo teoriju (tur gan ir savi nopelni arī vienam otram zināmam grieķim un romietim), jo manuprāt mums būtu izcila izdevība kā valstij un nācijai izvirzīties priekšā visām poārējām Rietumu zemēm ja vien mēs kopējā pūlī nebakstītu to "PG" tajā nepiemērotajā vietā bet paņemtu to gaabaliņu un ap to sāktu visam par spīti veidot jauno ekonomisko sistēmu, kādu noteikti drīz (pēc 5-10 gadiem) kāds sāks veidot.