Saule šodien mani modināja ne pārāk agri un tāpēc bija laiks pasapņot. Man rādījās jauka pasaules vieta, kur cilvēki ir smaidīgi un laipni. Šķiet es gāju pa kaut kādu lielu ielu un nevarēju saprast kur ir ieeja vienā ļoti svarīgā iestādē - nez ko tur man vajadzēja, bet tas bija ļoti svarīgi. Man pienāca policists un laipni pajautāja vai varot man kā palīdzēt un tā es tajā iestādē tiku, kur izrādījās, ka man naav līdzi kāds papīrs bet laipna kundzīte aiz lodziņa teica, ka tas nekas, viņa pati to atradīšot un dabūšot no kādas citas iestādes, un vispār es varēju piezvanīt lai nav jatērē laiks un jāstaigā apkārt.
Nez kas man bija uznācis ka tādi sapņi rādās. Varbūt tas tāpēc, ka iepriekšējā vakarā dzirdēju kādu augstu amatpersonu sakām, ka mums vajagot visādi atvieglot dzīvi uzņēmējiem lai šie var labā garastāvoklī strādāt ka traki, darīt to, ko viņi māk, pelnīt sev un saviem darbiniekiem naudu par ko desu nopirkt valstij maksāt nodokļus par ko ierēdņus algot.
Te gan man nāk prātā viens pavisam "svaigs" notikums: Vienam manam draugam ir mazītiņš uzņēmums kur strādā divi ar pusi cilvēku, ieskaitot viņu pašu. Nupat VIDs šim uzlicis sodu par to, ka neesot iesniedzis atskaites. Par to gan mans draugs bija vareni izbrīnīts jo vienmēr ļoti laicīgi nes uz VIDu papīru čupiņu kur rūpīgui savilktas visas strīpiņas un nullītes. Met ka šis visus darbus pie malas un dodas skaidrot kā tā sanācis. Izrādās, VIDs nejauši uzzinājis (jo jauši VIDs nekad neko neuzzina), ka tam džekam esot beidzies pilnvarojums pārstāvēt uzņēmumu (ieklausieties - UZŅĒMUMU, vai kā oficiālos papīros raksta - sabiedrību) un šis neesot vairs bijis tiesīgs parakstīt bilanci.
Ta nu šis attopas - tiešām! Tak jau 3 gadi pagājuši. Nu šis skatās internetā kādi papīri jāraksta un visus sataisa taisni tā ka rakstīts, uzraksta arī dalībnieku sapulces protokolu, apbraukā visu Latviju lai no visiem kur kurais aizklīdušiem dalībniekiem dabūtu parakstus un stiepj uz Uzņēmumu reģistru. Un tagad, mans uzmanīgais lasītāj, esi īpaši uzmanīgs lasītājs:
UR pēc kāda laika atsūta vēstuli kur teikts, ka tā vis neies cauri jo protokolā nav norādīts, kurš sapulci sasaucis. Nu šis taisa jaunu protokolu pēc parauga no UR mājaslapas un atkal dabon visus parakstus un stiepj prom. Jāpiebilst, ka tos parakstus neviens neapstrīd un to ka tie ir tie cilvēki kas to papīru vatr parakstīt, arī ne.
UR pēc kāda laika atsūta vēstuli kur teikts, ka tā vis neies cauri jo sabiedrības valdei vairs nav paraksta tiesību un līdz ar to tā neesot tiesīga sasaukt to sapulci. Ko nu? Nu šis būdams loģisks džeks izdomā, ka sapulci sasauks dalībnieki paši jo tak uzņēmumu pirmo reizi reģistrējot viņi paši ar sapulcējas. Atkal pārtaisa, apbraukā, aaizstiepj. HA - HA!!
UR pēc kāda laika atsūta vēstuli kur teikts, ka tā vis neies cauri jo da;ībnieki paši nevarot sapulci sasaukt, to varot darīt tikai valde (par to iepriekšējā rindkopā) vai OR par maksu uz iesnieguma pamata. Aber ko nu?! Nu šis lai nekļūdītos ar šito maz ko nozīmējošo teikumu jau ceturto reizi, iet uz UR un prasa cik tad tā sasaukšana maksā un galvenais - kurš drīkst parakstīt to iesniegumu? Te nu UR pats netika gudrs (protams, par maksāšanu viss skaidrs, bet par to parakstīšanu nekas) un nāca klaja ar ģeniālu priekšlikumu - vispār šādu teikumu protokolā nerakstīt (skat. 4 rindkopas iepriekš)
Lieki teikt, ka uzņēmumā šos 2 mēnešus strādaja tikai tā meitene, kura atbild pa telefonu un vienīgais viņas darbs šajā laikā bija teikt, ka šefs ir izbraucis, kad būs atpakaļ, nezimn. Nākamajā atskaitē VIDam būs vēl vairāk strīpiņu un mīnusiņu.
Lai mūsu augstajām amatpersonām saldi sapņi mīkstajās papīru gultiņās!
Nez kas man bija uznācis ka tādi sapņi rādās. Varbūt tas tāpēc, ka iepriekšējā vakarā dzirdēju kādu augstu amatpersonu sakām, ka mums vajagot visādi atvieglot dzīvi uzņēmējiem lai šie var labā garastāvoklī strādāt ka traki, darīt to, ko viņi māk, pelnīt sev un saviem darbiniekiem naudu par ko desu nopirkt valstij maksāt nodokļus par ko ierēdņus algot.
Te gan man nāk prātā viens pavisam "svaigs" notikums: Vienam manam draugam ir mazītiņš uzņēmums kur strādā divi ar pusi cilvēku, ieskaitot viņu pašu. Nupat VIDs šim uzlicis sodu par to, ka neesot iesniedzis atskaites. Par to gan mans draugs bija vareni izbrīnīts jo vienmēr ļoti laicīgi nes uz VIDu papīru čupiņu kur rūpīgui savilktas visas strīpiņas un nullītes. Met ka šis visus darbus pie malas un dodas skaidrot kā tā sanācis. Izrādās, VIDs nejauši uzzinājis (jo jauši VIDs nekad neko neuzzina), ka tam džekam esot beidzies pilnvarojums pārstāvēt uzņēmumu (ieklausieties - UZŅĒMUMU, vai kā oficiālos papīros raksta - sabiedrību) un šis neesot vairs bijis tiesīgs parakstīt bilanci.
Ta nu šis attopas - tiešām! Tak jau 3 gadi pagājuši. Nu šis skatās internetā kādi papīri jāraksta un visus sataisa taisni tā ka rakstīts, uzraksta arī dalībnieku sapulces protokolu, apbraukā visu Latviju lai no visiem kur kurais aizklīdušiem dalībniekiem dabūtu parakstus un stiepj uz Uzņēmumu reģistru. Un tagad, mans uzmanīgais lasītāj, esi īpaši uzmanīgs lasītājs:
UR pēc kāda laika atsūta vēstuli kur teikts, ka tā vis neies cauri jo protokolā nav norādīts, kurš sapulci sasaucis. Nu šis taisa jaunu protokolu pēc parauga no UR mājaslapas un atkal dabon visus parakstus un stiepj prom. Jāpiebilst, ka tos parakstus neviens neapstrīd un to ka tie ir tie cilvēki kas to papīru vatr parakstīt, arī ne.
UR pēc kāda laika atsūta vēstuli kur teikts, ka tā vis neies cauri jo sabiedrības valdei vairs nav paraksta tiesību un līdz ar to tā neesot tiesīga sasaukt to sapulci. Ko nu? Nu šis būdams loģisks džeks izdomā, ka sapulci sasauks dalībnieki paši jo tak uzņēmumu pirmo reizi reģistrējot viņi paši ar sapulcējas. Atkal pārtaisa, apbraukā, aaizstiepj. HA - HA!!
UR pēc kāda laika atsūta vēstuli kur teikts, ka tā vis neies cauri jo da;ībnieki paši nevarot sapulci sasaukt, to varot darīt tikai valde (par to iepriekšējā rindkopā) vai OR par maksu uz iesnieguma pamata. Aber ko nu?! Nu šis lai nekļūdītos ar šito maz ko nozīmējošo teikumu jau ceturto reizi, iet uz UR un prasa cik tad tā sasaukšana maksā un galvenais - kurš drīkst parakstīt to iesniegumu? Te nu UR pats netika gudrs (protams, par maksāšanu viss skaidrs, bet par to parakstīšanu nekas) un nāca klaja ar ģeniālu priekšlikumu - vispār šādu teikumu protokolā nerakstīt (skat. 4 rindkopas iepriekš)
Lieki teikt, ka uzņēmumā šos 2 mēnešus strādaja tikai tā meitene, kura atbild pa telefonu un vienīgais viņas darbs šajā laikā bija teikt, ka šefs ir izbraucis, kad būs atpakaļ, nezimn. Nākamajā atskaitē VIDam būs vēl vairāk strīpiņu un mīnusiņu.
Lai mūsu augstajām amatpersonām saldi sapņi mīkstajās papīru gultiņās!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru