Vakar vakarā Obama dikti nikni un visādi nejauki izrunājās par ASV drošības dienestiem sakarā ar tā Nigērijas baņķiera dēlēna ķermeņa apakšējās daļas apdedzināšanu (saka jau ka tās esot kājas - nu nez kāda modeļa apenes viņš valkāja, kurās tas pulveris bija iešūts). Un tad nu CNN šito visu iztirzā un spriedelē un visādi eksperti piekrīt prezidentam un brīnās kā tā var vispār būt, ka tam speciāli trennēti cilvēki šitā nolažojušies. Tie atkal saka, ka visur strādā speciālisti, bet šī lieta atkarīga vairāk no citiem.
Visur ir tie atslēgas vārdi - speciālisti un speciāli trennēti (piedošanu par jau sen iespraukušos aizguvumu no angļu valodas). Jāsaka, šie paši atslēgvārdi ir arī mūsu pašu izglītības sistēmas pamatā - trennēti speciālisti, un tie ir tie konkurētspējīgie...
Man šī visa lieta šķiet pagalam aplama. Es domāju, ka to melno puiku neviens nepamanīja tieši tāpēc, ka bija speciāli trennēts (kā zināms, viņam to spridzināšanu izjauca pavisam netrennēta pasažiere). Nu neviens speciāli trennētais nekad nebūs konkurētspējīgāks par vispusīgi attīstīto. Tas pats attiecas uz tiem specializētajiem. Jebkurš vispusīgi attīstīts cilvēks var īsākā vai garākā laikā specializēties kādā lietā, bet otrādi nesanāk. Specializēties var jebkurā vecumā bet vispusīgi attīstīties gan diemžēl tikai bērnībā.
Trennēšanās, ņemot šo drošības iestāžu lietu par piemēru, nozīmē daudzas reizes atkārtojot, līdz automātiskumam iestrādātu kādai noteiktai, "dotai" situācijai atbilstošu rīcības algoritmu. Bet ko darīt ja tādas situācijas mācību grāmatā nav? Nevar taču izstrādāt algoritmu tam, kas nav zināms... Lai atpazītu, piemēram, bīstamu situāciju speciāli trennētais cilvēks to salīdzina ar sev iemācītiem bīstamo situāciju aprakstiem, savukārt vispusīgi attīstītais cilvēks jebkuru situāciju salīdzina ar savām sajūtām - tas ir zināšanām par cilvēku attiecībām, vēsturi, politiku, reliģijām, filosofiju, ētiku, dabas parādībām un vēl neskaitāmām citām lietām. Tāpēc cilvēks trennētais spēj novērtēt tikai ierobežotu situāciju skaitu - tas ir tikai tādas, kas jau ir bijušas un par kurām tam zināms, bet cilvēks vispusīgi attīstītais var novērtēt jebkuru situāciju - tātad neierobežotu situāciju skaitu, arī tādas, kuras nekad vēl nav piedzīvotas.
Lai cilvēks vispusīgi attīstītos, viņam pirmkārt vajadzīgs stingrs pamats - vislabāk ja tā ir ģimene ar savām tradīcijām un no senčiem pārmantotām gudrībām. Un bez tā viņam ir jālasa daudz grāmatu (tām nav jābūt "bērnu grāmatām" omīte var sākumskolas vecuna bērnam pilnīgi mierīgi priekšā lasīt arī franču romānus); viņam ir jāklausās pasakas, jāmācās spēlēt klavieres, dejot, vai dziedāt, jāklausās stāsti par vēsturi, astronomiju, jārēķina interesanti uzdevumi, jātaisa dūmi ķīmijas stundā un galu galā arī kālijs jāiemet meiteņu tualetes podā, jāskraida pa sētu ar bumbu un jāiet uz operu. Un ir viena lieta ko viņš nekādā gadījumā nedrīkst darīt - līdz pat skolas beigšanai viņš nedrīkst gatavoties tā saucamajai pieaugušo dzīvei un specializēties konkurētspējas paaugstināšanai. Izcils kartupeļu audzēšanas speciālists totālas neražas gadā var nomirt badā, ja viņš nezin ka blakus upē esošās zivis arī ir ēdamas - viņš taču nav zivju speciālists.
Nu tad mīļie bērni, esiet bezrūpīgi un draiskuļojieties, klausieties pasaciņas un dariet visādas citādas bērnu lietas; mīļie pusaudži, lasiet grāmatas, lūrat pa caurumu sienā meiteņu dušā, ejiet uz tusiņiem un gudri spriedelējiet par dzīves jēgu. Gan jau pienāks laiks, kad jums nevis formas pēc, bet patiešām sagribēsies kādā jomā specializēties - un tad tā arī dariet. Bet neielieniet specializācijas šaurajos rāmjos jau pašā dzīves sākumā. Tas. pretēji "gudru" onkuļu un tantu apgalvojumiem, tikai mazinās jūsu konkurētspēju.
Visur ir tie atslēgas vārdi - speciālisti un speciāli trennēti (piedošanu par jau sen iespraukušos aizguvumu no angļu valodas). Jāsaka, šie paši atslēgvārdi ir arī mūsu pašu izglītības sistēmas pamatā - trennēti speciālisti, un tie ir tie konkurētspējīgie...
Man šī visa lieta šķiet pagalam aplama. Es domāju, ka to melno puiku neviens nepamanīja tieši tāpēc, ka bija speciāli trennēts (kā zināms, viņam to spridzināšanu izjauca pavisam netrennēta pasažiere). Nu neviens speciāli trennētais nekad nebūs konkurētspējīgāks par vispusīgi attīstīto. Tas pats attiecas uz tiem specializētajiem. Jebkurš vispusīgi attīstīts cilvēks var īsākā vai garākā laikā specializēties kādā lietā, bet otrādi nesanāk. Specializēties var jebkurā vecumā bet vispusīgi attīstīties gan diemžēl tikai bērnībā.
Trennēšanās, ņemot šo drošības iestāžu lietu par piemēru, nozīmē daudzas reizes atkārtojot, līdz automātiskumam iestrādātu kādai noteiktai, "dotai" situācijai atbilstošu rīcības algoritmu. Bet ko darīt ja tādas situācijas mācību grāmatā nav? Nevar taču izstrādāt algoritmu tam, kas nav zināms... Lai atpazītu, piemēram, bīstamu situāciju speciāli trennētais cilvēks to salīdzina ar sev iemācītiem bīstamo situāciju aprakstiem, savukārt vispusīgi attīstītais cilvēks jebkuru situāciju salīdzina ar savām sajūtām - tas ir zināšanām par cilvēku attiecībām, vēsturi, politiku, reliģijām, filosofiju, ētiku, dabas parādībām un vēl neskaitāmām citām lietām. Tāpēc cilvēks trennētais spēj novērtēt tikai ierobežotu situāciju skaitu - tas ir tikai tādas, kas jau ir bijušas un par kurām tam zināms, bet cilvēks vispusīgi attīstītais var novērtēt jebkuru situāciju - tātad neierobežotu situāciju skaitu, arī tādas, kuras nekad vēl nav piedzīvotas.
Lai cilvēks vispusīgi attīstītos, viņam pirmkārt vajadzīgs stingrs pamats - vislabāk ja tā ir ģimene ar savām tradīcijām un no senčiem pārmantotām gudrībām. Un bez tā viņam ir jālasa daudz grāmatu (tām nav jābūt "bērnu grāmatām" omīte var sākumskolas vecuna bērnam pilnīgi mierīgi priekšā lasīt arī franču romānus); viņam ir jāklausās pasakas, jāmācās spēlēt klavieres, dejot, vai dziedāt, jāklausās stāsti par vēsturi, astronomiju, jārēķina interesanti uzdevumi, jātaisa dūmi ķīmijas stundā un galu galā arī kālijs jāiemet meiteņu tualetes podā, jāskraida pa sētu ar bumbu un jāiet uz operu. Un ir viena lieta ko viņš nekādā gadījumā nedrīkst darīt - līdz pat skolas beigšanai viņš nedrīkst gatavoties tā saucamajai pieaugušo dzīvei un specializēties konkurētspējas paaugstināšanai. Izcils kartupeļu audzēšanas speciālists totālas neražas gadā var nomirt badā, ja viņš nezin ka blakus upē esošās zivis arī ir ēdamas - viņš taču nav zivju speciālists.
Nu tad mīļie bērni, esiet bezrūpīgi un draiskuļojieties, klausieties pasaciņas un dariet visādas citādas bērnu lietas; mīļie pusaudži, lasiet grāmatas, lūrat pa caurumu sienā meiteņu dušā, ejiet uz tusiņiem un gudri spriedelējiet par dzīves jēgu. Gan jau pienāks laiks, kad jums nevis formas pēc, bet patiešām sagribēsies kādā jomā specializēties - un tad tā arī dariet. Bet neielieniet specializācijas šaurajos rāmjos jau pašā dzīves sākumā. Tas. pretēji "gudru" onkuļu un tantu apgalvojumiem, tikai mazinās jūsu konkurētspēju.