Lapas

trešdiena, 2010. gada 6. janvāris

Detroitas gandrīz 11.septembris


Vakar vakarā Obama dikti nikni un visādi nejauki izrunājās par ASV drošības dienestiem sakarā ar tā Nigērijas baņķiera dēlēna ķermeņa apakšējās daļas apdedzināšanu (saka jau ka tās esot kājas - nu nez kāda modeļa apenes viņš valkāja, kurās tas pulveris bija iešūts). Un tad nu CNN šito visu iztirzā un spriedelē un visādi eksperti piekrīt prezidentam un brīnās kā tā var vispār būt, ka tam speciāli trennēti cilvēki šitā nolažojušies. Tie atkal saka, ka visur strādā speciālisti, bet šī lieta atkarīga vairāk no citiem.

Visur ir tie atslēgas vārdi - speciālisti un speciāli trennēti (piedošanu par jau sen iespraukušos aizguvumu no angļu valodas). Jāsaka, šie paši atslēgvārdi ir arī mūsu pašu izglītības sistēmas pamatā - trennēti speciālisti, un tie ir tie konkurētspējīgie...

Man šī visa lieta šķiet pagalam aplama. Es domāju, ka to melno puiku neviens nepamanīja tieši tāpēc, ka bija speciāli trennēts (kā zināms, viņam to spridzināšanu izjauca pavisam netrennēta pasažiere). Nu neviens speciāli trennētais nekad nebūs konkurētspējīgāks par vispusīgi attīstīto. Tas pats attiecas uz tiem specializētajiem. Jebkurš vispusīgi attīstīts cilvēks var īsākā vai garākā laikā specializēties kādā lietā, bet otrādi nesanāk. Specializēties var jebkurā vecumā bet vispusīgi attīstīties gan diemžēl tikai bērnībā.

Trennēšanās, ņemot šo drošības iestāžu lietu par piemēru, nozīmē daudzas reizes atkārtojot, līdz automātiskumam iestrādātu kādai noteiktai, "dotai" situācijai atbilstošu rīcības algoritmu. Bet ko darīt ja tādas situācijas mācību grāmatā nav? Nevar taču izstrādāt algoritmu tam, kas nav zināms... Lai atpazītu, piemēram, bīstamu situāciju speciāli trennētais cilvēks to salīdzina ar sev iemācītiem bīstamo situāciju aprakstiem, savukārt vispusīgi attīstītais cilvēks jebkuru situāciju salīdzina ar savām sajūtām - tas ir zināšanām par cilvēku attiecībām, vēsturi, politiku, reliģijām, filosofiju, ētiku, dabas parādībām un vēl neskaitāmām citām lietām. Tāpēc cilvēks trennētais spēj novērtēt tikai ierobežotu situāciju skaitu - tas ir tikai tādas, kas jau ir bijušas un par kurām tam zināms, bet cilvēks vispusīgi attīstītais var novērtēt jebkuru situāciju - tātad neierobežotu situāciju skaitu, arī tādas, kuras nekad vēl nav piedzīvotas.

Lai cilvēks vispusīgi attīstītos, viņam pirmkārt vajadzīgs stingrs pamats - vislabāk ja tā ir ģimene ar savām tradīcijām un no senčiem pārmantotām gudrībām. Un bez tā viņam ir jālasa daudz grāmatu (tām nav jābūt "bērnu grāmatām" omīte var sākumskolas vecuna bērnam pilnīgi mierīgi priekšā lasīt arī franču romānus); viņam ir jāklausās pasakas, jāmācās spēlēt klavieres, dejot, vai dziedāt, jāklausās stāsti par vēsturi, astronomiju, jārēķina interesanti uzdevumi, jātaisa dūmi ķīmijas stundā un galu galā arī kālijs jāiemet meiteņu tualetes podā, jāskraida pa sētu ar bumbu un jāiet uz operu. Un ir viena lieta ko viņš nekādā gadījumā nedrīkst darīt - līdz pat skolas beigšanai viņš nedrīkst gatavoties tā saucamajai pieaugušo dzīvei un specializēties konkurētspējas paaugstināšanai. Izcils kartupeļu audzēšanas speciālists totālas neražas gadā var nomirt badā, ja viņš nezin ka blakus upē esošās zivis arī ir ēdamas - viņš taču nav zivju speciālists.

Nu tad mīļie bērni, esiet bezrūpīgi un draiskuļojieties, klausieties pasaciņas un dariet visādas citādas bērnu lietas; mīļie pusaudži, lasiet grāmatas, lūrat pa caurumu sienā meiteņu dušā, ejiet uz tusiņiem un gudri spriedelējiet par dzīves jēgu. Gan jau pienāks laiks, kad jums nevis formas pēc, bet patiešām sagribēsies kādā jomā specializēties - un tad tā arī dariet. Bet neielieniet specializācijas šaurajos rāmjos jau pašā dzīves sākumā. Tas. pretēji "gudru" onkuļu un tantu apgalvojumiem, tikai mazinās jūsu konkurētspēju.

"Ņem tik mani, ņem tik mani, es būš liela darbiniec'!"


Mans mīļais un vērīgais lasītāj! Vai tu vari būt tik aizrautīgs un koncentrēts, ka pilnīgi nemaz nemani kas notiek apkārt? Man tā negadās jo kaut kā neaizraujos ne ar ko tā īpaši, kaut dažreiz varbūt vajadzētu - bet nu kāds mēs katrs esam, tāds esam. Nu būs neliela atkāpe no tēmas pie kuras, kā tu, mans uzmanīgais lasītāj, esi jau pamanījis, nemaz vēl neesmu nonācis. Bet tāds nu ir tas cilvēka prāts, ka domā par visu uzreiz un viens sīkums aizved pavisam pie citām atmiņām un domām un atkal atpakaļ. Hmm... laikam jau aizveda - laiks atpakaļ. Nu tad tā atkāpe:

Viens mans draugs vēl "krievu laikos" kādu brīdi strādāja par trolejbusa šoferi. Tajos laikos trolejbusi mēdza būt tik pilni ka visi pieturā gaidītāji ne vienmēr varēja tikt iekšā un durvis aizvērās tikai kad visi izputa elpu - ļoti draudzīgs laiks bija. Trolejbusā bija patīkami braukt ja blakus gadījās kāda jauka meitene un kabatzagļi ar nevarēja īsti neko nozagt jo arī rokas nevarēja pakustināt starp pieturām. Un tā nu vienā pieturā tam trolejbusam nokrita stanga un tā nu tas šoferis izkāpj un to stangu uzliek atpakaļ un tā nu viņš grib tikt pie savas stūres un netiek. Jo tur jau saspraukušies pasažieri un kā tas bija parasts, vienmēr krieviski, saka lai šis nelien -pī- vau ta neredz -pī- ka vairs nav vietas -pī. Pagāja labs laiciņš pirms pasažieri saprata, ka šitas džeks tomēr iekšā jālaiž jo pretējā gadījumā nav nemaz vērts trolejbusā atrasties. Tam īstenībā ar šī raksta tematu ir sakars tikai manā galvā, bet varbūt arī tu, mans domājošais lasītāj, tur kādu saistību saskatīsi.

Šitā te žurnāliste vienu vakaru saka ka skatoties uz politisko skatuvi un neredzot kā viņa varētu sekot prezidenta padomam izdarīt atbildīgu izvēli, jo neesot taču par ko balsot, visu laiku vieni un tie paši dažādās kombinācijās. Nesaukšu žurnālistes vārdu jo nez kāpēc tieši tad atskārtu, ka tā domā milzonīga LR pilsoņu daļa. Es saprotu, ka ikdienas rūpēs grimušais pilsonis savos galvas pacelšanas brīžos ierauga avīzi un TV un tur viņš tiešām redz vienus un tos pašus personāžus un neredz par ko vēlēt.

Te nu gan rodas jautājums - kurš viņus tur ieliek? Nu, domāju TV un avīzēs... Laikam arī tu, mans loģiskais lasītāj, piekritīsi, ka tie ir žurnālisti, kuru darbs ir mums, nezinošajiem pastāstīt un parādīt un atrast par ko stāstīt un ko rādīt. Bet viņi paši kā apmāti mutēm vaļā blenž uz prožektoru izgaismoto skatuvi un nekādi nepamana to, kas notiek tepat viņiem blakus. Piemēram, pirms pašvaldību vēlēšanām viens žurnālists teica, ka uz viņa raidījumu ies tikai to partiju pārstāvji, kurām reitingi augstāki par kaut kādu procentu - nu skaidrs ka tiem, kuri tāpat jau TV grozās. Slinkums skatīties, bet Latvijā reģistrētas ap 50 partiju - cik mēs vispār varam nosaukt? Nemaz nerunāsim par to, ko mēs zinām par viņu piedāvājumu. Bet žurnālisti mums nemitīgi, un tagad izrādās arī paši sev, degunā bāž vienus un tos pašus, vienus un tos pašus. Un nu izrādās, ka neviens vairs neredz par ko balsot - izrādās arī paši žurnālisti. Nu mēs, homo simplicitus, skaidrs ka skatāmies ko rāda. Bet izrādās ka tie kas rāda, paši arī tā ar savu izrādi apburti, ka to vien skatās. Paši rāda, paši skatās un atkal rāda un atkal skatās, un kad vēders sāk kurkstēt, sāk sūdzēties ka izrāde garlaicīga, bet tomēr spītīgi paši liek to pašu bildi iekšā.

pirmdiena, 2010. gada 4. janvāris

Burj Dubai skyscraper


Nu tad nesen gandrīz, gandrīz bankrotējušais emirāts pakāpies stipri tuvāk radītājam kurš, starp citu, nolicis cilvēkus dzīvošanai uz zemes. Jādomā, ka augšējos stāvos var dzīvot tikai bezdarbnieki vai tādi, kuriem ir mūža rente jo nokļūšana līdz ēkas ieejas durvīm aizņems gandrīz tik pat daudz laika, kā izbraukšana cauri visai pilsētai un tā nu izbraukāt katru dienu līdz darbam un atpakaļ nebūs nekāds nieka darbs.

Vēl viens bezjēdzīgs un nepraktisks cilvēces veikums. To, ka tādu ēku tenoloģijas ļauj uzbūvēt, tāpat jau zinājām - pierādīt nebija nekādas vajadzības. Bet nu labi, apsveicu ar vēl vienu spalvu cepurē, kārtējo krelli uz novecojošās dāmas bruņurupuča kakla? Tas arī ir dīvaini - jo tuvāk cilvēks dzīvo debesīm, jo tālāk viņš no tām ir morāli. Nezin tik kas no kā ceļas - vai attālums no zemes attālina no debesīm, vai tālums no debesīm attālina no zemes? Labi ka tā māja nav tik augsta, ka krītot neuzgāzīsies man uz galvas - bet gan jau gāzīsies - Bābeles tornis tak sabruka un tas bija zemāks :) .

100'C


citāts: “Ellē ir labi, tur ir silti, sievietes, Raimonds Pauls klavieres spēlē...” Profesors Leonīds Vīgners.

Vāru ūdeni kafijai. No skolas laikiem atceros, ka ūdens ir Celsija kunga izveidotās mēru sistēmas pamats. Viņš pieņēma ka 0' ir tad, kad ūdens sasalst un 100' ir tad, kad tas vārās... Tātad savā ziņā stāvu blakus vienaam no daudzajiem pieņēmumiem, tā fiziskajā izpausmē. Pareizāk gan būtu teikt, ka stāvu blakus fiziskam procesam kuram piekabināts pieņēmums. Tā nu padomāju cik viegli pieņēmums mūsu apziņā kļūst par faktu kam ar laiku zūd saikne ar pašu pieņēmumu radījušo realitāti.
Pieņēmums ir globāls, kaut arī dažiem, piemēram, amerikāņiem, vairāk patīk Fārenheita kunga ieviestais pieņēmums. Un ūdens vārīšana, gribi vai nē, saistīta ar sildīšanu. Nu ir vēl trakāk – lokāla fiziska procesa radītais pieņēmums ir kļuvis tik globāls, ka cilvēku apziņā jau ietekmē pašu fizisko procesu (saprotams, realitātē tiem abiem nav nekādas savstarpējas mijiedarbības). Te nu mēs nonākam pie vienkārša, bet tai pašā laikā neatbildama jautājuma: “Kas ir globālā sasilšana?”
Domāju, ka katrs no jums man varēs nedomājot paskaidrot kas tā ir. Bet es palūgšu tomēr paskaidrot domājot ☺. Nupat visvarenie cilvēki ir sataisījuši tik daudz cūcību, ka ledi kūst, Celsija un Fārenheita kungu mēri sprāgst pa vīlēm un nu mums visiem ir kas steidzami jādara un vai tam, kurš nedarīs.
Cilvēks ir radības kronis un punkts, ☺ Nez tik vai kāda radība, izņemot pašu cilvēku, to zin... Un nez vai pats cilvēks saprot ko saka – kronis tak ir priekšmets, kas pats par sevi nav nekas... Nu kā tas tā gadījās senākos laikos, kard radības kroņa acu priekšā pasaules klimats jau daudzas reizes mainījies pat daudz dramatiskāk, kā to var sagaidīt šobrīd un tas kronis tur neko nav varējis padarīt? Es jau nesaku ka mums tagaad vajag uz nebēdu cūkoties jo tāpat neko tas neietekmē, bet, kā mēs varam būt tik neiedomājami augstprātīgi un dzīvot pārliecībā, ka viss šai pasaulē atkarīgs no mūsu visgudrā lēmuma?!
Nu mēs varam apkaut visas pasaules govis (ļaundares), apēst visas pasaules salātu lapas, izlekt no biksēm, izstiepties un neviens to neievēros. Pietiek tikai, piemēram, uzsprāgt vienam tā sauktajam supervulkānam (kādi jau gatavībā esot vismaz 3) un uz pārsimt gadiem mums atkal būs leduslaikmets. Pietiek nokrist palielam meteorītam un viss būs citādi. Tas CO2 daudzums, kas glabājas okeānu ūdenī ir nesalīdzināms ar mūsu vārgajiem purkšķiem un govju atraugām.
Vispār, varbūt jums ir kāda ideja par to, ko mēs varētu izdomāt un visiem iestāstīt tā, lai tas kļūst par globālu pieņēmumu un tad mēs varēsim klaigāt, visus biedēt un prasīt visiem naudu pētījumiem un nenovēršamā novēršanas programmām.
© 2008 - 2024 Raimonds Seņko