Lapas

sestdiena, 2010. gada 4. septembris

Kāpēc jāmaksā nodokļi un redz pie kā novedusi demokrātija!


Mans bezgala vīlies lasītāj, kā nu lai palīdzu tikt galā ar latviešu būtiskākajiem jautājumiem. Iespējams, tas man izdosies ar tavu palīdzību un ieinteresētu atbalstu. Sāksim ar aktuālāko par nodokļiem un gludeni pārslīdēsim pie vispārīgā par demokrātiju.

Visur tik dzird vienu un to pašu - vēl nesen Bauskā, kad es Meijerovica biedrības biedra statusā tur runājos ar cilvēkiem, vins kungs to kārtējo reizi formulēja šādi; "Slimnīcas slēdz, skolas slēdz, ceļi kļūst sliktāki. Par ko man jāmaksā nodokļi?!" Visādi cilvēki mēdz gari un plaši stāstīt par taisnīgumu, godīgumu etc, bet es redzu, ka tas ir tālu no šī cilvēka ikdienas un tamdēļ gandrīz nesaprotami. Un tad nu es domāju un domāju kamēr sapratu ka tas nemaz nav jautājums uz kuru jāatbild. Tieši tā - tas ir pēc būtības nepareizs jautājums un tamdēļ nav atbildāms. Kāpēc man jāmaksā nodokļi... Man nodokļi jāmaksā tikai un vienīgi tādēļ, ka man no valsts kaut ko vajag - man vajag skolas, slimnīcas, ceļus etc. Līdz ar to pareizais jautājums ir; "Kāpēc man nav tas, par ko esmu samaksājis?!" BET, šis jautājums savukārt mūs noved pie pašiem demokrātijas pamatiem - pilsoniskas sabiedrības, kur katrs sevi apzinās kā personību ar tiesībām un pienākumiem. Ja pirmais jautājums (nepareizais) atspoguļo kungu un kalpu, saimnieku un gājēju, priekšnieku un padoto psiholoģiju, tad otrs - demokrātiskas sabiedrības psiholoģiju.

Esmu dzirdējis sakām; "Redz kur mūs novedusi tā demokrātija!" Nu te pavisam nav ko atbildēt jo no iepriekšējā redzam, ka tam kur esam, nav nekāda sakara ar demokrātiju. Demokrātija nav vēlēsanu sistēma vai likumu krājums, demokrātija ir mūsu prāta stāvoklis - apziņa, ka katrs esam cilvēks un pilsonis un valsts ierēdnis un biļešu kontrolieris arī ir cilvēks un pilsonis un nekāds valsts vai Rīgas satiksmes amats šo cilvēku/pilsoni nepadara par priekšnieku citiem cilvēkiem/pilsoņiem. Demokrātija ir cieņas pieprasīšana pret sevi no visiem citiem, tai skaitā jebkādiem ierēdņiem. BET! jāsāk ar cieņu pret citiem, arī ierēdņiem. Demokrātija šeit būs tad, kad mēs katrs ar pašcieņu uzdosim valstsvīriem jautājumu; "Kāpēc man nav tas, par ko esmu samaksājis? Un kāpēc tu neesi izdarījis to, ko man solīji?" Un ja nedzird manu vienu balsi, es varu atrast daudz citus cilvēkus ar kuriem vienā balsī šos jautājumujs uzdot un tad dzirdēs.

Ceru tu, mans pieklājīgais lasītāj, tā nedari, bet nekādā gadījumā šos jautājumus nedrīkst uzdot bez cieņas jo tas adresātam ļauj viegli uz tiem neatbildēt. Ja es teikšu; "Ak tu lops, kāpēc...?" tad viņš man visticamāk teiks; "Pats tu lops un visa tava ģimene lops." un saruna aiziet pavisam par citām, nesvarīgām lietām. Bet ja es jautāšu to vienkārši ar cieņu - viņam nāksies atbildētl. Un tā jau ir demokrātija, kur katrs atbild par sevi un katrs prasa atbildību no citiem un kur cits citu ciena.

Nav komentāru:

© 2008 - 2024 Raimonds Seņko