Lapas

trešdiena, 2012. gada 7. marts

Dekorāciju apmātie

Pēdējā laikā būtisku notikumu ir tik daudz, ka mans slinkums jūtas apdraudēts jo kaut kas jāraksta vai katru dienu. Tāpēc, mans dziļdomīgais lasītāj, lūdzu man piedod, ja neizdosies Tev nākamās dienās atstāt pietriekami daudz laika lai mierīgi apdomātu manis rakstīto un likšu priekšā jau nākamo lasāmo.

Biju jau cerējis, ka mūsu mīļajam prezidentam būs piemirsies pārveidot valsts iekārtu un pārrakstīt Satversmi kā tas viņam ar dažām lietām gadījies iepriekš. Tomēr izskatās, ka šī lieta viņa atmiņā brīnumainā kārtā ieķērusies un tas mani sāk uztraukt.Varētu jau paļauties uz Saeimas deputātu veselo saprātu, tomēr iepriekšējā pieredze arī uz to lielas cerības likt neļauj. Vispār jau jāsaka, ka nu vienreiz mēs esam dabūjuši īstu tautas prezidentu jo viņš manā uztverē pilnībā personificē vidusmēra latvieša izpratni par pasaules kārtību. Gluži kā savulaik Dienvidamerikas indiāņi nēesot saskatījuši nekādas saistības starp seksu un bērnu dzimšanu, tā vidusmēra latvietis arī nesaskata nekādas saistības starp savu personbisko rīcību (par ko balso vēlēšanās, dod policistam piecīti, prasa nevajadzīgus papīrus saviem klientiem, pavirši izturasd pret savu darbu utt.) un vispārējo stāvokli valstī. Itkā katrs pats par sevi dzīvo vienu dzīvi un apkārtni jākārto tiem "citiem" kuru vidū katrs pats protams nav. Ja kaut kas nevedas, tad vaina pēc šī latvieša domām nav vis tajā ka viņš ko nepareizi dara bet gan tajā, ka nav pareizi kas kjaut kur uzrakstīts. Tas attiecas uz likumiem, īpaši uz Satversmi jo ne nu kādu interesē kas tur rakstīts un vēl mazāk, kas ar rakstīto domāts, ne arī kur to vispār izlasīt. Ja dušā netek ūdens nomainbīsim puķes uz palodzes lai smukāk un tad viss būs kārtībā bet kurš ta gribēs krāmēties ar caurulēm.

Tu, mans ilgatminīgais lasītāj, jau zini, ka es ne pirmo reizi norādu uz to, ka mēs jau no deviņdesmito gadu sākuma esam pasākuši dzīvot pavisam neatbilstoši Satversmei.  Nezinu tikai kam pietiks spēka šo iebraukāto purva taku slēgt un karavānu suņiem rejot novirzīt pa īsto ceļu. Jo purva taka nekļūs par ceļu tikai tāpēc, ka mēs mto tā nosauksim. Nupat ienāca prātā, ka vajadzētu konstitucionālo tiesību speciālistus mobilizēt uz kādu plašāku Satversmes skaidrošanas darbu pirmkārt valsts augstāko amatpersonu un Saeimas locekļu vidū. Lai tak kāds viņiem pasaka kas tur tieši ir rakstīts.

Olustrēšu savu rakstīto ar vienu piemēru - valdības iecelšana.
Kā tas notiek tagad? Partijas sametas iespējamā koalīcijā, izplūcas par amatiem nevis vadoties no nepieciešamības un tā, kas valstī būtu jādara bet gan no tā, lai visiem amatu pietiktu un to uzskata par tik pašsaprotamu, ka nekautrējas pat publiskā telpā stāstīt: "Jā, mums ir tik un tik vietu Saeimā, tāpēc mums pienākas tādi un tādi ministru portfeļi." Jākautrējas jau nav, jo arī publikai tas šķiet pašsaprotami.

Kas rakstīts Satversmē?
55. Ministru kabinets sastāv no ministru prezidenta un viņa aicinātiem ministriem.
56. Ministru kabinetu sastāda persona, kuru uz to aicina Valsts Prezidents.
57. Ministriju skaitu un to darbības apjomu, kā arī valsts iestāžu savstarpīgās attiecības nosaka likums.
58. Ministru kabinetam ir padotas valsts pārvaldes iestādes.
59. Ministru prezidentam un ministriem viņu amata izpildīšanai ir nepieciešama Saeimas uzticība un viņi par savu darbību ir atbildīgi Saeimas priekšā. Ja Saeima izteic neuzticību ministru prezidentam, tad jāatkāpjas visam kabinetam. Ja neuzticība izteikta atsevišķam ministram, tad tam jāatkāpjas un viņa vietā ministru prezidentam jāaicina cita persona.
Svarīgās vietas pasvītroju.  Nu pilnīgi nevienā vietā neredzu ierakstītus vārdus "koalīcijas padome" vai to, ka tur kāda aktīva dalība būtu jāņem partijām, vai kādiem Saeimas deputātiem - nu nav.Tu, mans vērīgais lasītāj, teiksi, ka citādi tak nevar nodrošināt pietiekamu Saeimas atbalstu valdībai. Jā, ja mērķis ir uzturēt pie dzsīvības valdību BET, ja mērķis ir nodrošināt efektīvu valsts pārvaldi, tad var gan. Un es pieņemu, ka mēs balsojot par sev patīkamiem sarakstiem taču ievēlam Saeimā tieši tādus cilvēkus kurui mērķis ir šī efektivitāte un valsts attīstība nevis ministra alga vai vieta brīvostas valdē. Partiju tirgošanās jau tāpat notiks, tik naivs es beesmu, bet tomēr būtu jāpanāk kopīgs viedoklis par to, ka tāda tā kārtība NAV. Un, ka tā Satversmē aprakstītā kārtība ir tāda, ka prezidents pēc saviem ieskatiem izvēlas cilvēku, kurš pēc viņa domām piemeklēs vislabāko kabinetu Saeimas politisko uzstādījumu realizēšanai. Un uzsvēršu - Saeimas, nevis atsevišķu politisko partiju politiskos uzstādījumus. Saeimas politiskie uzstādījumi izpaužas Saeimā izdebatēto un ar vairākumu pieņemto likumu formā. Nu nevaram sagaidīt kādu attīstību ja viena ministrija realizē nacionālu politiku betr cita - multinacionālu vai kosmopolitisku, viena liberālu, bet cita sociāldemokrātisku vai socialistisku. Tieši tādēļ mūsu Satvesrme netieši pat aizliedz partijām deleģēt atsevišķus ministrus bvet nosdaka, ka tikai un vienīgi ministru prezidents izvēlas sava kabineta sastāvu un Saeima to var tikai vai nu atbalstīt, vai noraidīt.

Tā nu es at6kārtoti aicināšu - pirms mainīt kādu likumu (it īpaši tādu, kuru uzrakstījuši par mums godīgāki un visādā citādā ziņā labāki cilvēki), vismaz pacentīsimies kaut vai kādu brīdi pēc esošā likuma padzīvot un ja tad tiešām mūsu dzīve neuzlabosies (bet es esmu pārliecināts par pretējo) tad varam meklēt vainu arī likumā. Nemainot mūsu uzvedību, nekas nemainīsies jo arī psrs konstitūcija bija vienkārši brīnišķīga. Vaina nav vannasistabas aizkaros bet kanalizācijā.

ceturtdiena, 2012. gada 23. februāris

Visādvalodīgie


Labdien, mans komunikatīvais lasītāj!

Domāju pie sevis jau kopš vārda "krievvalodīgie" ieviešanas, ka tas ir kāds īpašs triks un nu šai publiskās un tiešās demokrātijas apogejas laikmetā manas sajūtas ir demonstrējušas manam saprātam nepārprotamu neapmierinātību ar ši vārdu un saprāts sapratis, ka kaut kas šajā lietā jādara, beidzot ķēries pie šīs mīklas risināšanas, nonāca pie šādiem secinājumiem:

Ja atbild uz jautājumu; "kāpēc krievvalodīgie un kas tas vispār ir?" nākas atsaukties uz termina ieviesēju izteikumiem un konstatēt, ka tie nu ir dažādu tautu cilvēki - krievi, baltkrievi, ukraiņi... kuri savā starpā sazinās krieviski. Izteikumus; "Esmu ukrainis bet mana dzimtā valoda ir krievu." tā īsti nespēju saprast jo viena no etniskās piederības pazīmēm ir tieši valoda. Līdz ar to, tas ukrainis, labākajā gadījumā, ir ukraiņu izcelsmes krievs, vai mūsu apstākļos ticamāk, padomju tautības cilvēks ar ukrainisku izcelsmi. Šis termins ieviests ar īpašu nolūku piešķirt šai grupai tādu svarīgāku, starptautiskāku nozīmi - piepūst pakakli un sasliet augstāk spalvas lai izskatītos lielāks. Bet ja pat pieņemam, ka šie "krievvalodīgie" savās ģimenēs lieto citas, tā teikt, oriģinālās valodas, tad nevar pretnostatīt "krievvalodīgie" un "latvieši". Tad ir jāsaka "latviešvalodīgie" jo latviski patiešām runā savā starpā tādi ļaudis, kuri ģimenēs runā visdažādākajās valodās. Un man jāsaka, ka pat vairāku tautību cilvēki nekā krieviski jo papildus visām "krievvalodīgajos" ietilpstošajām tautām, latviski tunā arī tie Dienvidamerikas,Eiropas, Āzijas un Āfrikas ļaudis, kuri šeit ieceļojuši pēdējo 20 gadu laikā.

Ceru, mans vērīgais lasītāj, esi izsekojis iepriekšējai domai, ja nē - pārlasi lēnām vēlreiz, lai varu turpināt ar nākamo. Tātad, Latvijā jautājums par abām zināmajām valodām nemaz nav jautājums par valodām. Tas drīzāk norāda uz attiecīgā cilvēka izpratni par to, kur tieši viņš dzīvo. Kā izteicās Judina kungs, vienā klipiņā, referenduma sakarā; "Viena sabiedrības daļa dzīvo 1918.gadā dibinātā republikā bet otra, valstī kura neeksistē." Citiem vārdiem sakot - latviski runājošie skaidri apzinās, ka Latvija dibināta 1918. gadā un atbrīvojusies no okupācijas 1991. bet krieviski runājošie cenšas ar atpakaļejošu datumu nodibināt jaunu valsti, pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados. Šiem, lūk, esot atņemta pilsonība - nu neatceros, ka kāds būtu viņiem atņēmis padomju pases, bet tas tāds iestarpinājums. Tātad sadalījums ir nevis etnisks (ko vispār jau pēc loģikas izslēdz termins "krievvalodīgie", ja vien ar šādu vārdu neapzīmējam padomju tautību), bet gan pēc sabiedrības formācijas piekritības.

Čekas tehnologu veikli ieviestā pseidoetniskā robeža daudzus ļaudis ved maldībā un līdz ar to arī šiem neeksistējošās impērijas apologetiem ir visai viegli savā pusē dabūt jaunos, jau brīvā valstī dzimušos cittautiešus tik lielā skaitā. Nav nekā vienkāršāka par manipulēšanu ar ļaudīm uzspiežot uz paša irracionālākā astrālā ķermeņa orgāna.

Tad nu šīs iepriekšējās domas apkopojot, nonākam pie sabiedrības integrācijas, kura gan, kā man centās no TV ekrāna iegalvot kāds izbijis prezidents, nenozīmējot saliedētība (pabrīnījos par saviem universitātes pasniedzējiem un visām savām vārdnīcām, ka tie un tās neko tādu nebija zinājušas, bet nu cik tad es nu tai svešvalodu fakultātē varēju iemācīties - prezidents taču kā nekā). Un es, mans saliedēt gribošais lasītāj, ieteiktu šo integrāciju sākt ar pareizu terminoloģiju, lai visiem ir skaidrs, par ko runa un debatēs mēs mūždien nenoklīstu citās, pavisam ar priekšmetu nesaistītās tēmās.

Vienīgi, mans izdomas bagātais lasītāj, nezinu vai man izdosies bez tavas palīdzības izdomāt vispiemērotākos terminus. Šobrīd man ienācis prātā, ka tos, kuri dzīvo 1918.gada 18.novembra republikā, varētu saukt par REPUBLIKĀŅIEM, bet tos, kuri nezina kur dzīvo un kuri dēvējas par "krievvalodīgajiem", varētu saukt par KOMUNĀRIEM

Tad nu ar šo šoreiz beigšu un gaidīšu ieteikumus labākiem nosaukumiem.

pirmdiena, 2012. gada 6. februāris

Latvijas studentu korporāciju Aicinājums






Latvijas studentu un studenšu korporācijas aicina Latvijas pilsoņus piedalīties 18. februāratautas nobalsošanā un balsot PRET Latvijas valsts pamatvērtību graušanu.

Latvijas Studentu korporāciju Prezidiju Konvents un Latvijas Studenšu Prezidiju Konvents apvieno 35 latviešu un krievu akadēmiskās mūža organizācijas. Tās vairāk nekā 100 gadus vieno kopīgas vērtības - brīva un demokrātiska Latvija, Tēvzemes mīlestība, savas tautas, valodas un kultūras saglabāšana. Par tām cīnījās mūsu valsts veidotāji. Šo ideju vārdā savas dzīvības atdeva liela daļa Studentu rotas karavīru –studentu korporāciju biedru Brīvības cīņās pirms vairāk nekā 90 gadiem.

2012. gada 18. februārī plānotajā referendumā piedāvātie Satversmes grozījumi ir apdraudējums nacionālas un brīvas Latvijas idejai. Tie ir pretrunā ar Dziesmotās revolūcijas un Barikāžu laika ideāliem. Tolaik pirmajā vietā bija brīvas un demokrātiskas valsts pastāvēšana, nevis tautība.

Šodien Latvijas politisko nāciju veido visi tai piederīgie iedzīvotāji: latvieši, krievi, ukraiņi, baltkrievi, poļi, lietuvieši, ebreji, romi, kā arī daudzu citu tautību pārstāvji. Latvijā mums ir gadsimtiem ilga un veiksmīga pieredze - vienuviet sadzīvot dažādām tautām un kultūrām.

Uzskatām, ka visām valodām un kultūrām ir tiesības netraucēti pastāvēt un attīstīties šajā valstī. Taču tieši latviešu valoda ir tā, kas vieno visus Latvijas iedzīvotājus, ļaujot sadarboties savā un Latvijas labā.

Tādēļ aicinām visus Latvijas pilsoņus, neatkarīgi no tautības, nebūt vienaldzīgiem! Būsim aktīvi un atbildīgi, piedaloties referendumā un balsojot PRET Satversmes grozījumiem. Vienīgais ceļš, kā nepieļaut valsts pamatu graušanu un pielikt punktu turpmākai nācijas sanaidošanai, ir ikviena balsstiesīgā pilsoņa dalība referendumā un balsošana PRET piedāvātajām izmaiņām.



Balso PRET Latvijas iedzīvotāju sanaidošanu!

Balso PRET draudiem Latvijas valsts pastāvēšanai un nācijas attīstībai!

Balso PRET izmaiņām Satversmē!



Aicinājumu atbalsta Latvijas Rektoru padome, Latvijas Studentu apvienība.
© 2008 - 2024 Raimonds Seņko