Biju jau cerējis, ka mūsu mīļajam prezidentam būs piemirsies pārveidot valsts iekārtu un pārrakstīt Satversmi kā tas viņam ar dažām lietām gadījies iepriekš. Tomēr izskatās, ka šī lieta viņa atmiņā brīnumainā kārtā ieķērusies un tas mani sāk uztraukt.Varētu jau paļauties uz Saeimas deputātu veselo saprātu, tomēr iepriekšējā pieredze arī uz to lielas cerības likt neļauj. Vispār jau jāsaka, ka nu vienreiz mēs esam dabūjuši īstu tautas prezidentu jo viņš manā uztverē pilnībā personificē vidusmēra latvieša izpratni par pasaules kārtību. Gluži kā savulaik Dienvidamerikas indiāņi nēesot saskatījuši nekādas saistības starp seksu un bērnu dzimšanu, tā vidusmēra latvietis arī nesaskata nekādas saistības starp savu personbisko rīcību (par ko balso vēlēšanās, dod policistam piecīti, prasa nevajadzīgus papīrus saviem klientiem, pavirši izturasd pret savu darbu utt.) un vispārējo stāvokli valstī. Itkā katrs pats par sevi dzīvo vienu dzīvi un apkārtni jākārto tiem "citiem" kuru vidū katrs pats protams nav. Ja kaut kas nevedas, tad vaina pēc šī latvieša domām nav vis tajā ka viņš ko nepareizi dara bet gan tajā, ka nav pareizi kas kjaut kur uzrakstīts. Tas attiecas uz likumiem, īpaši uz Satversmi jo ne nu kādu interesē kas tur rakstīts un vēl mazāk, kas ar rakstīto domāts, ne arī kur to vispār izlasīt. Ja dušā netek ūdens nomainbīsim puķes uz palodzes lai smukāk un tad viss būs kārtībā bet kurš ta gribēs krāmēties ar caurulēm.
Tu, mans ilgatminīgais lasītāj, jau zini, ka es ne pirmo reizi norādu uz to, ka mēs jau no deviņdesmito gadu sākuma esam pasākuši dzīvot pavisam neatbilstoši Satversmei. Nezinu tikai kam pietiks spēka šo iebraukāto purva taku slēgt un karavānu suņiem rejot novirzīt pa īsto ceļu. Jo purva taka nekļūs par ceļu tikai tāpēc, ka mēs mto tā nosauksim. Nupat ienāca prātā, ka vajadzētu konstitucionālo tiesību speciālistus mobilizēt uz kādu plašāku Satversmes skaidrošanas darbu pirmkārt valsts augstāko amatpersonu un Saeimas locekļu vidū. Lai tak kāds viņiem pasaka kas tur tieši ir rakstīts.
Olustrēšu savu rakstīto ar vienu piemēru - valdības iecelšana.
Kā tas notiek tagad? Partijas sametas iespējamā koalīcijā, izplūcas par amatiem nevis vadoties no nepieciešamības un tā, kas valstī būtu jādara bet gan no tā, lai visiem amatu pietiktu un to uzskata par tik pašsaprotamu, ka nekautrējas pat publiskā telpā stāstīt: "Jā, mums ir tik un tik vietu Saeimā, tāpēc mums pienākas tādi un tādi ministru portfeļi." Jākautrējas jau nav, jo arī publikai tas šķiet pašsaprotami.
Kas rakstīts Satversmē?
55. Ministru kabinets sastāv no ministru prezidenta un viņa aicinātiem ministriem.
57. Ministriju skaitu un to darbības apjomu, kā arī valsts iestāžu savstarpīgās attiecības nosaka likums.
59. Ministru prezidentam un
ministriem viņu amata izpildīšanai ir nepieciešama Saeimas uzticība un
viņi par savu darbību ir atbildīgi Saeimas priekšā. Ja Saeima izteic
neuzticību ministru prezidentam, tad jāatkāpjas visam kabinetam. Ja
neuzticība izteikta atsevišķam ministram, tad tam jāatkāpjas un viņa
vietā ministru prezidentam jāaicina cita persona.
Svarīgās vietas pasvītroju. Nu pilnīgi nevienā vietā neredzu ierakstītus vārdus "koalīcijas padome" vai to, ka tur kāda aktīva dalība būtu jāņem partijām, vai kādiem Saeimas deputātiem - nu nav.Tu, mans vērīgais lasītāj, teiksi, ka citādi tak nevar nodrošināt pietiekamu Saeimas atbalstu valdībai. Jā, ja mērķis ir uzturēt pie dzsīvības valdību BET, ja mērķis ir nodrošināt efektīvu valsts pārvaldi, tad var gan. Un es pieņemu, ka mēs balsojot par sev patīkamiem sarakstiem taču ievēlam Saeimā tieši tādus cilvēkus kurui mērķis ir šī efektivitāte un valsts attīstība nevis ministra alga vai vieta brīvostas valdē. Partiju tirgošanās jau tāpat notiks, tik naivs es beesmu, bet tomēr būtu jāpanāk kopīgs viedoklis par to, ka tāda tā kārtība NAV. Un, ka tā Satversmē aprakstītā kārtība ir tāda, ka prezidents pēc saviem ieskatiem izvēlas cilvēku, kurš pēc viņa domām piemeklēs vislabāko kabinetu Saeimas politisko uzstādījumu realizēšanai. Un uzsvēršu - Saeimas, nevis atsevišķu politisko partiju politiskos uzstādījumus. Saeimas politiskie uzstādījumi izpaužas Saeimā izdebatēto un ar vairākumu pieņemto likumu formā. Nu nevaram sagaidīt kādu attīstību ja viena ministrija realizē nacionālu politiku betr cita - multinacionālu vai kosmopolitisku, viena liberālu, bet cita sociāldemokrātisku vai socialistisku. Tieši tādēļ mūsu Satvesrme netieši pat aizliedz partijām deleģēt atsevišķus ministrus bvet nosdaka, ka tikai un vienīgi ministru prezidents izvēlas sava kabineta sastāvu un Saeima to var tikai vai nu atbalstīt, vai noraidīt.
Tā nu es at6kārtoti aicināšu - pirms mainīt kādu likumu (it īpaši tādu, kuru uzrakstījuši par mums godīgāki un visādā citādā ziņā labāki cilvēki), vismaz pacentīsimies kaut vai kādu brīdi pēc esošā likuma padzīvot un ja tad tiešām mūsu dzīve neuzlabosies (bet es esmu pārliecināts par pretējo) tad varam meklēt vainu arī likumā. Nemainot mūsu uzvedību, nekas nemainīsies jo arī psrs konstitūcija bija vienkārši brīnišķīga. Vaina nav vannasistabas aizkaros bet kanalizācijā.
