Rīgas satiksme

Atkal esmu paslinkojis un atkal varu ko uzrakstīt... Mīļo Lasītāj, sagribējās man ko pateikt par Rīgas Satiksmi. Un man ir šis tas sakāms ne tikai kā šis satiksmes lietotājam, bet arī kā Bērziņa mērēšanas laikā (nez' vai mans jaunizgudrotais vārds ir saprotams) attiecīga pētījuma organizētājam un ieteikumu pasniedzējam Rīgas domei. Jau tad mēs vērsām domes uzmanību uz to, ka Rīgas sabiedriskā transporta sistēma attīstās ekstensīvi un neatbilstoši jaunajai situācijai un nākotnē paredzamajām sabiedrības prasībām. Nu ir pagājis viens riktīgi liels laika posms un RS tāpat vi9en turpina. Nu nemaz navienam neinteresē lai viens Rīgas iedzīvotājs var ērti un savlaicīgi nokļūt no vienas vietas otrā. Jaunus maršrutus var saskaitīt uz pieredzējuša galdnieka vienas rokas pirkstiem un tie paši pārsvarā ir bijušo maršrutu modifikācijas. Viss, kas izdarīts, sapirkti jauni transporta līdzekļi. Un paldies Dievam, ka vismaz tas un nav joprojām jābrauc ar dzeltenajiem "ikarusiem". Vai kāds man var pateikt kas cits ir mainījies kopš psrs leikiem?

Kādēļ vēl joprojām ir tādas vietas Rīgā, kur iet cauri visi iespējamie transporta veidi un citās vietās nav neviena? Piemēram man līdz tuvākajai pieturai jāiet 3km. Starp citu, dzīvoju Rīgā. Vēlos vakaros katra nokļūšana mājās ir paša darīšana. Ja jānokļūst no Juglas līdz Mešaparkam, jābrauc caur centru vai jāiet kājām - nezin kas ir ātrāk.

Šoreis tev, mans aizņemtais un mūžam ceļā esošais lasītāj, es neko neteikšu par RS iepirkumiem, e-talonu, biļešu cenām un kontroli. Pastāstīšu kāds bija viens no ieteikumiem pieminētajā pētījmā:


Kardināli reformēt transporta struktūru, kas neprasa nemaz daudz naudas un nežēlīga darba.


Pirmkārt; izmantot tramvaju līdzīgi kā citās Eiropas pilsētās metro. Tas nozīmē, ka tramvaji savienotu pilsētas centru ar priekšpilsētām. Tamdēļ esošās tramvaju līnijas būtu jāpagarina un jāizbūvē viena, vēl Rubika laikos projektētā.


Tramvaju līnijas ik pēc pāris pieturām krustotu radiālas lielo autobusu un trolejbusu līnijas. Tā izveidotos tāds kā zirnekļu tīkls. Un tramvajus galapunktos satiktu mazāki aytobusi, kuri varētu veikli izložņāt pa nomaļu klusajām ieliņām, bez maz vai piebraucot pie katras mājas. Arī tuvāk centram mazie autobusiņi, kur nepieciešams, varētu apkalpot lielos.


Ko tas dotu? Pilsētas centrs atbrīvotos nu sastrēgušām autobusu un trolejbusu virtenēm atbrīvojot vietu citiem auto. Bet galvenokārt, katram tuvumā būtu tāds vai citāds transporta veids. Ņemsim par piemēru teorētiski garāko ceļojumu: Cilvēkam jānokļūst no savas mājas pie Bābelītes ezera uz darbu Sarkandaugavā. Viņš dažu soļu attālumā no savas mājas iekāpj busiņām nopērk biļeti līdz Sarkandaugavai un aizbrauc līdz 6.tramvajam, ar to tālāk līdz autobusam/troleibusam kurā pārkāpj, teiksim pie "alfas" un izkāpj Sarkandaugavā. Tur, ja nepieciešams, var iekāpt vēl kādā līdzeklī, lai pieved tuvāk datrbam. Un viss. Lai tevi, mans sliktu pieredzējušais lasītāj, nebiedē pārsēšanās. To, kā rāda Stokholmas pieredze, var atrisināt ar pārsēšanās mezglu plānojuma un dažādu transporta līdzekļū kustības grafiku saskaņošanu. Tur nevienā pārsēšanās vietā nākamais transporta līdzeklis nav jāgaida ilgāk par 3 minūtēm un bieži nav jāgaida nemaz - pa vienām durvīm izkāp, pa otrām iekāp un brauc tālāk.


Nu ko Rīgas Satiksme (ar visām tās iepriekšējām strukturālajām formām un nosaukumiem) darīja visus šos 20, tai skaitā treknos, gadus? Un kur ir kādi NOPIETNI argumenti lai šādu sistēmu neieviestu, izņemot tos, kuri attaisno nevēlēšanos neko darīt?

Daktera padomi

Piedod, maans piemānītais lasītāj, bet tālāk lasāmais teksats nav manis rakstīts. Bildi gan piemeklēju, bet tā arī nav manis zīmēta :).

Medicīnas zinātņu doktors Paulo Urbanaitis strādā Porto Alegra Brazīlijā, par slimnīcas galveno ārstu.
Turpmāk – fragments no viņa intervijas vietējai televīzijai.

Jautājums: vai vingrinājumi pagarina sirds un asinsvadu sistēmas darba ilgumu?

Atbilde: Sirds muskulis saraujas noteiktu skaitu reižu. Neceriet, jūsu dzīve beigsies tad, kad šis ieprogrammētais skaits būs beidzies. Tas ir tāpat, ja piemēram, sacītu, ka varat pagarināt sava automobiļa mūžu, to labi kopjot „bērnībā”. Gribat dzīvot ilgāk? – guliet tusiņu laikā!

Jautājums: Vai būtu jāēd gaļa? Daudzi iesaka ēst augļus un dārzeņus?

Atbilde: Vajag saprast ēšanas efektivitātes stratēģiju. Ko ēd govis? Zāli un kukurūzu. Kas tā ir? Augi. Tātad liellopa gabals ir visefektīvākais veids, kā piekļūt augu barībai. Gribat ēst graudus? – Ēdiet vistas!

Jautājums: Vai vajag mazināt alkohola lietošanu?

Atbilde: Nekādā gadījumā! Vīns ir pagatavots no ogām, brendijs arī – tikai destilēts. Vīns – tas nozīmē, ka tā ir ogu sula – pati veselīgākā ogas daļa, tāpēc no šāda dzēriena jūs iegūsiet daudz vairāk labuma. Alus ir pagatavots no graudiem,- neierobežojiet graudu lietošanu!

Jautājums: Kāda regulāras fiziskas nodarbības ir nepieciešamas?

Atbilde: Mana filozofija ir sekojoša: Ja jums nekas nesāp, neko nedariet. Jūs esat pilnīgā kārtībā.

Jautājums: Vai cepts ēdiens ir kaitīgs?

Atbilde: Mūsu laikā ēdiens tiek cepts uz augu izcelsmes eļļas. Tas ir ar to pārpildīts. Kā var skādēt papildus uzņemtās augu vielas?

Jautājums: Kā sporta zālē var atbrīvoties no liekā svara?

Atbilde: Pilnīgi nekā! Vienīgais ko mēs iegūstam sporta zālē – ir muskuļu masas pieaugums.

Jautājums: Vai šokolāde ir kaitīga?

Atbilde: Tas ir kakao. Tā ir augu pārtika. Labs produkts ēšanai un laimes sajūtai. Dzīvei nav jābūt ceļojumam, kura mērķis ir novilkt līdz zārkam, sevi dzelžaini ierobežojot un mazohistiski saglabājot ķermeņa labo fasādi. Daudz labāk ir uzsākt šo ceļojumu ar aliņu vienā rokā un sviestmaizi – otrā. Un pabeigt to pēc daudzām seksa stundām, ar pilnīgi pagurušu ķermeni kliedzot – Tas bija tā vērts, cik jauks ceļojums!!! Salīdziniet 5 gadus vecus zābakus: vieni ir ar cauru zoli, bet otri stāv spodri un stīvi (droši vien, arī spiež un rīvē). Kuri zābaki nesuši valkātājam vairāk prieka un labsajūtas?

Jautājums: Ko jūs vēl varat ieteikt?

Atbilde: Ja veselīgās pastaigas būtu patiešām veselīgas, pastnieki būtu nemirstīgi. Roņi visu mūžu peld, ēd zivis, dzer tikai ūdeni, bet vienalga ir resni. Zaķi skrien un lec bez apstājas, bet dzīvo ne ilgāk kā 15 gadus. Bruņurupuči neskrien un nelēkā, bet dzīvo – 450 gadus.

Paskalosim Jauno vilni

Kā saka viens mans labs draugs; "Labāk mazs labums nekā liels nelabums." Tiktāl viss skaidrs - kaut kā sasaucas ar zīli rokā un medni kokā. Bet kā lai noskaidro vai tas labums ir mazs un nelabums liels?

Laikam jāpieturas pie domas (vismaz es gribētu lai tu, mans nosvērtais lasītāj, tā darītu), ka katra lieta vienlaikus ir laba un slikta. Pareizāk būtu teikt - katra lieta pati par sevi nav ne laba, ne slikta, visu nosaka tikai katras individuālās personas, katra konkrētā brīža subjektīvā attieksme.

Iesāku gan tā neveikli - tā, ka pat tev, mans gudrais lasītāj, varētu rasties grūtības saprast par ko es te runāju. Tas laikam tādēļ, ka tēma visumā ir plaša, bet kādam apsolīju rakstīt par konkrētu lietu un to izdarīju jau tik sen, ka tagad ir pēdējais laiks solījumu pildīt lai nezaudētu pēdējās pieklājības atliekas. Tā ka īsti vēl to konkrēto lietu no plašās tēmas neesmu tā smuki atdalījis. Īstenībā jau rakstu par "Novaja volna". Nu tad tā:

Nesen nāca zināms, ka šitas pasākums var turpmāk Jūrmalā nenotikt - daži dikti priecājas, citi, ne mazāk dikti bēdājas. Tikai ja vien tas būtu bez tā "dikti" un ja gan vieni, gan otri nerunātu tik daudz par "viņiem" bet gan par sevi. Atzīšos, visus šos gadus mani takā pazemoja šī starptautiskā konkursa vispārējā gaisotne. Nu varētu pieciest krievu valodu un mani nekad nav uztraukuši cita, tur pat notiekoša krievu pasākuma "More smeha" joki par Latviju. Tāpat, kā mani nemaz neuztrauca savulaik tik lielu skandālu izraisījusī kāda zviedra uzņemtā filma par prostituciju Rīgā. Drusku nepatīka tas, ka rīkotāji no Maskavas Jūrmalu uzskata par savu. Arī to es neņemtu galvā ja vien vietējie Latvijas žurnalisti - Jaunā viļņa dienasgrāmatas veidotāji, neproponētu to paašu viedokli, piemēram: intervējot kādu Krievijas dziedātāju, uzdod jautājumu; "Vai Krievijas mūziķi jūtas pārliecināti par sevi savās mājās? (no konteksta - Jūrmalā)". Taču nekādi nevaru piekrist tiem, kuri šo pasākumu uzskata par visādu latviešu nelaimju cēloni un ka krievi ar to atkārto okupāciju. Protams, Krievijā ir akceptēta doktrīna "Ruskij mir", kuras ietvaros arī šo konkursu atbalsta Kremlis, bet ne jau viņi ir vainīgi, ka mēs, mīļie draudziņi esam tik pērkami un joprojam esam gatavi kā nācija (piemēram, prezidenta personā) atdot visu par fotogrāfiju ar Medvedevu vai Obamu - (Tāds gods!).

Daži atkal bļaustās, ka šis Latvijai būs neatsverams zaudējums jo tur tak tik daudz naudas ielīst Jūrmalas un visas Latvijas tautsaimniecībā. Atkal strīdēšos pretī - (piedod, mans mērenais lasītāj, par patosu) nevar zināt vai tur ir tik daudz naudas lai tās dēļ zaudētu godu, un ja arī ir, tad žēl ka goda tik maz. Lai gan no otras puses atceros sen Redberga kamerkorī populāru teicienu; "Kauns nav nekāds gods - labāk, ka viņa nav."

Un tagad nu es nonākšu pie, tā teikt, konklūzijas (šito vārdu pats izdomāju):
Ir aplami skaitīt materiālus ieguvumus vai zaudējumus, jo tie mūsu situācijā ir apgriezti proporcionāli morālajiem zaudējumiem vai ieguvumiem. Un arī otrādi darīt ir aplami. Jāskatās uz lietām kā tās stāv. Līdzšinējā formā "Jaunais vilnis" ikgadējā paisumā aizskaloja pēdējās latviešu pašcieņas paliekas krastā atstājot jūras atliekas pa kurām kašņājās dažas treknas kaijas. Bet tam tiešā veidā ar pašu pasākumu nekāda sakara nav. Jo runa jau ir par mums pašiem.

Ja valsts prezidents un citas augstas amatpersonas nevar nociesties un neskriet patusēties ar "augstajām" Krievijas "autoritātēm" (daudzas no kurām ir kriminālās), tad šis pasākums mums nodara vairāk ļauna, nekā laba. Ja mēs spēsim ar pašcieņu atļaut krieviem mūsu Jūrmalā rīkot savu konkursu, tad es ar prieku pievienošos finansiālo ieguvumu skaitītāajiem. Ir jau stulbi, ka lai atturētu tautas priekšstāvjus no tautu pazemojošas rīcības ir jāatsakās no naudas - bet par visu šajā dzīvē jāmaksā.