Naudas podiņi, daudz mazi sodiņi.

Labdien, mans naudas valgos noķertais Lasītāj.

Es ļāvu ilgāku laiku visiem atpūsties no manas nepārtrauktās uzbāšanās ar saviem novērojumiem un spriedelējumiem. Tā jau man ko teikt ir visu laiku un par jebkuru aktuālo tematu, jo tie visi ir nekas vairāk, kā durvis nokļūšanai pie manas "Kartāgas dedzināšanas". Šodien vēl biju iedomājies aprobežoties ar salīdzinoši īsu ierakstu feisbukā, bet neko īsi nesanāks. Tomēr arī šo rakstiņu stipri jāsaīsina lai neiznāk neizturami garš. Tāpēc izlaidīšu krietmu pietuvinātu tēmu aprakstu un ķeršos uzreiz (nu gandrīz uzreiz) pie lietas.

Runāšu par naudu, par to, kā tas verdzības valgs tā iemanās aptīties ap visādām ķermeņa daļām, kaut parasti to sāk manīt tikai tad, kad cilpiņa ap kaklu apmetusies un lēnītēm, lēnītēm neapturami sāk žņaugt. Nedomāju, ka te jāmeklē kāds nolūks, vai kāds dikti velnišķīgs plāns. Drīzāk tā ir tāda lietu dabiskā kārtība - vākt arvien vairāk naudas visur, kur vien var dabūt un izdomāt arvien jaunus veidus kā taii tikt klāt. Arī valsts pārvaldē (arī transnacionālo organizāciju vadīšanā) tikušie, pilnīgi dabisku pamudinājumu dēļ aizvien cenšas palielināt tās naudas masu, ar kuru varētu rīkoties (bieži pat, kā ar savu). Un instinktīvi pieņem tieši tādus lēmumus, kas pie šā mērķa ved.

Lēmumu pieņemšanu vada galvenokārt šādi kritēriji (pat, ja lēmumu pieņēmēji paši domā, ka rīkojas kāda kopēja labuma vārdā). Un tie ir: paturēt prātā cik vispār cilvēki var samaksāt un nodrošināt lai nevarētu no maksāšanas izvairīties. Izlaidīšu ari plašo pārskatu par tiem iemesliem lēmumu pieņemšanā, kas inspirēti no labiem nodomiem, modes, propagandas, labas publicitātes u.t.t., šo iemeslu grupēšanas klasifikācijas un iztirzāšanas. Uzreiz nākšu klajā ar bez šā iztirzājuma un apraksta šķietami nepamatotu apgalvojumu ka "naudas pasaulē" pamata iemesli ir tieši šie divi - vik un kā.

Redzi, mans šobrīd skeptiski noskaņotais Lasītāj, ja nauda būtu tikai instruments ar kā palīdzību darbināt saskarsmes un sadarbības procesus, tad pievienotās ērtīv mēraukla nebūtu nauda, kura pati gamdrīz pavisam zaudējusi savu sākotnējo materiālu un nemateriālu labumu savstarpējās samērošanas funkciju, bet sen jau pati kļuvusi par preci un izejvielu,āta td par pašu par sevi labumu.

Visi neskaitāmie ierobežojumi, noteikumi, kontroles mehānismi, kas aizvien dziļāk iespiežas indivīda privātajā telpā, galu galā de facto vērsti tikai uz efektīvāku un efektīvāku naudas izspiešanu un koncentrēšanu aizvien mazāka skaita personu rokās.

Paskatīsimies uz notiekošo tā, itkā mēs būtu atbraukuši nupat no Marsa un vēlamies izpētīt kā te viss darbojas, bez kādiem iepriekšējiem pieņēmumiem un pārliecībām. Kaut vai te pat Latvijā. Ja pavēro likumu pieņemšanu pavadošās debates un skaidrojumus, tad ko mēs redzam? Vienmēr tiek uzsvērta nepieciešamība radīt arvien jaunus un stingrākus noteikumus jebkādām cilvēka sabiedriskajām (publiskajām, sociālajām) aktivitātēm, vienlaikus arvien palielinot to aktivitāšu sarakstu, kas pie tādām būtu pieskaitāmas. Nu jau par publisku lietu padarīts tas, ko katrs no mums liek savā pusdienu šķīvī. Saprotams, ka tad šīs visas aktivitātes jāuzrauga un jākontrolē, ko pamato ar nepieciešamību izvairīties no nevēlamiem notikumiem, atgadījumiem, ekscesiem, kas varētu "nodarīt ļaunu". Tam visam vajag naudu. Nu re - atkal, kur gadījās, kur ne - nauda. Naudu šīm lietām kur vien iespējams, ņem no visiem un kur nav, no pašiem kontrolējamajiem un uzraugāmajiem.

Tai pat laikā no otras puses, atkal iesaista to pašu naudu lai sodītu tos, kuri kādus no neskaitāmajiem noteikumiem pārkāpuši. Un vai tevi, mans uzmanīgais Lasītāj, neizbrīna visos paskaidrojumos pie jebkura sodīšanas likuma caurstrāvojošais arguments - "Nevar cilvēkiem uzlikt nesamaksājamus sodus." Interesanti, vai ne? Atkal izlaidīšu garu spriedelēšanu un teikšu - tātad izrādās, ka sodīšanas mērķis nav novērst iespējamos ļaunumus vai sodīt par tiem. Tas faktiski ir atkal tikai viens no naudas iekasēšanas veidiem, ko mēs iepriekš tīrā veidā esam novērojuši ceļu policijas darbā. Tātad: viss velk uz to, ka katrs, kurš kaut vai kādu nieku var izdarīt un saražot, jāapliek ar cik vien var daudziem maksājumiem, un ja nemaksā tā, tad piespiedīsim šitā. Nu nekur neliksies. Pat, ja tev no citiem nevajag itin neko, vienalga maksāsi, par to, ka esi.

Nobeigšu šito ar tādu vieglu skicīti. Pieņemsim, ka sadomāju tādu sarežģītu lietu izdarīt, kā atvērt kafejnīcu. Pieņemsim, ka man "pieder" (par to, ko mūsdienās nozīmē privātīpašums un cik maz tas tādam līdzinās, jau rakstīju), bet paliksim pie vārda - pieder, neliela mājiņa, kur ir pietiekami plašas telpas mazas kafejnīcas ierīkošanai. Manuprāt būtu jādara šitā: (nu nodokļi tak jāmaksā jo par tiem no valsts dabonu dažas lietas, ko pats nespēju sev nodrošināt) piesaku kādai valsts institūcijai, ka man tur un tur būs kafejnīca, iestāde saka - labi; tev no peļņas jāmaksā šitik, pensijai šitik un darbinieku pensijām šitik un galvenais, pieraugi ka neiebaro cilvēkiem ko sliktu. Un es kā nu māku, tā vāru to kafiju, kā nu protu, tā iekārtoju telpas un ja cilvēkiem tas kā esmu iekārtojis un kāda tā kafija sanāk patīk, tad viņi nāk un dod par to naudu ja neprasu par daudz. Nu kādu reizi kāda valsts institūcija atnāk un salīdzina manas katora grāmatas lai pārliecinātos, ka neesmu šiem tīšām melojis lai noslēptu tos nodokļus. Toties, ja iebaroju kādam ko sliktu, tad viss - maksā ārstēšanu, milzīgu sodu kā gribi un neceri vairs kādreiz piereģistrēt kādu uzņēmumu, kur cilvēki ēd. Mācies zeķes šūt vai ko (protams, par savu naudu). Bet kas patiesībā notiek? Jau pirms kafejnīcas atvēršanas man ir jādabon tik daudz visādu atļauju, sertifikātu, saskaņojumu, telpās man jābūt tā un šitā. Un tas viss par naudu. Tā, ka ja savas naudas nav, mazu kafejnīcu atvērt nevar jo jāaizņemas un jau iepriekš jāsamaksā par pašu iespēju sevi uzturēt tik daudz, ka ar mazu kafejnīcu visu mūžu to atpelnīt nevarēšu. Un kad kafejnīca būs atvērta, papildus nodokļiem nemitīgi maksāšu kādu sodu jo noteikti kādi noteikumi nebūs ievēroti. Un tas viss itkā tādēļ, lai novērstu iespējamību, ka kādam ko nelabu iebaroju. Palīdz - nē. Tāpat iebaroju, jo nav jau īsti citas iespējas, man tak jāatpelna ieguldījumi. Toties, kad esmu iebarojis ko nelabu, varu atkal samaksāt to samaksājamo sodu un rullēt talāk. Ja gadās, ka šito kafjnīcu pārāk ar sodiem apkrauj, nosaucu citā vārdā un tad tā jau ir cita.

Un tak māk iestāstīt, ka tas viss ir pareizi; un tak māk pasniekt, ka bez tā pat iztikt nevar; suņi jāčipo, kazas jāčipo - neviens nevar īsti paskaidrot kāpēc, bet visi zina, ka tas ir pareizi un tā vajag... Tā vien šķiet, ka nodokļus maksājam tikai tāpēc, lai noalgotu ļaudis, kauri izdomās par ko mums vēl būtu jāsamaksā. Un es tak saprastu ja par to naudas kolekcionēšanu ļoti rūpētos tie, pie kuriem tā galu galā nonāk, bet tak visi paši cērpamie rūpīgi pārbaudīs blakus aitiņu vai šai vēl kas cērpams nav palicis.

Latvieti, nepadodies! Āfrika nāk...

Sveicināts, mans mīļais un tolerantais Lasītāj.

Esmu dabūjis atpakaļ savu domena vārdu un kaut ko atkal šad, tad rakstīšu. 

Nupa, man nezināmu iemeslu dēļ (protams, liekuļoju sakot, ka iemesli man nav zināmi), dikti svarīgi Latvijā kļuvis visiem spēkiem cīnīties pret gaidāmajiem NElatviešu izcelsmes, NEkristīgajiem (kaut to nevar zināt), NEbaltajiem un visādi citādi NEcilvēkiem, kuru pūļi jau kā badīgas lapsas drūzmējas pie mūsu miermīlīgās, labsirdīgās un labticīgās vistukūts mazākajām spraudziņām. Nu vienreiz mums pietiek un jāpierāda, ka arī vistas var pastāvēt par sevi, ne tikai kladzināt, putināt spalviņas un laiku pa laikam ar Bībelisku troksni saplūkties dēļ kāda miežu grauda. Jo - īsta vista ir balta un punkts. Īsta vista skaidri zina (jo to "visi zina") kā pasaule no laiku gala iekārtota, kam kur jābūt un kas kuram jādara (nu ko gan tāda vista nezinās, kad kroplīgais ērglis uz mirkli novērsies). Protams - visiem jāgādā par īstās vistas labklājību un nevienam nav tisību nezināt ko īstajai vistai vajag, pat ja viņa pati to kādreiz nevar izlemt. 

Palūkosim ar ko šāda "nedabiska" un no "laika gala" iedibināto "kārtību" pilnīgi sagraujoaā cilvēku (un laikam pat ne īsti cilvēku) pārvietošanās mums draud:

1) Viņiem (individualizēt un arī saukt par cilvēkiem labāk nevajag - nesanāks tik bezpersoniski cik mūsu sabiedrības diskursā nepieciešams par šo jautājumu runāt) ir PILNĪGI cita kultūra, mentalitāte un vēl kaut kas. Svarīgi uzsvērt - PILNĪGI. Lai varētu uzreiz saprast, ka kopīga mums nav nekā, nu itin nekā un nevar arī būt. Nu tā, lai šo cilvēku iebraukšanas aizstāvjiem būtu jāsāk ar pamatskolas bioloģijas grāmatās raksīto lietu atgādināšanu un uzskaitīšanu. Tad, garantēti, šajā garajā skaidrošanās posmā ir daudz iespēju neļaut šiem "aizstāvjiem" nonākt pat tuvu jautājuma būtībai.

Un galu galā, pat iebraukšanas "aizstāvis" nevar noliegt, ka mentalitātes atšķirības pastāv - tad kāpēc lai neteiktu, ka tā ir PILNĪGI citāda. Neies tak matus skaldīt. Tas arī nekas, ka te jau dzīvo cilvēki, kuri būdami vienādā krāsā un pat pie vienas tautas piederoši, ir ar ne mazāku mentalitātes atšķirību pazīstami. Tas arī nekas, ka mums "mentāli tik tuvie" (par šo atsevišķs iestarpinājums nākamajā rindkopā) Latvijas cittautieši nekādi neintegrējas un nerunā latviski (apzināti uzturu mītu asumam - faktiski tā ir mazāk nekā ceturtā daļa cittautiešu, uz kuriem šo var attiecināt). bet man zināmie iebraucēji no Āfrikas, arābu valstīm un Latiņamerikas visi kā viens runā skaidrā latviešu valodā. Un Tev, mans zinošais Lasītāj, noteikti ir skaidrs kas domāts ar vārdu "cittautieši".

Iestarpinātā rindkopa:

"Mums mentāli tuvie" - Vai tik nav otrādi? Vai tik nav tā, ka visas mūsu "lielās" fobijas rodas tieši no tā, ke mēs esam tie mentāli tuvie, nevis mums kādi ir mentāli tuvie.

2) Viņi nav kristieši. Hmm. Piedodiet, cik no šeit dzīvojošaniem patiešām ir kristieši? Cik no Latvijas iedzīvotājiem tiešām savā dzīvē ievēro kristietības principus? Atliek aiziet uz jebkuru dievnamu un paskatīties. Uzreiz acīs krīt dramatiskā atšķirība, no tā, ko var redzēt, piemēram, Vācijas, Zviedrijas, vai Spānijas baznīcās (citās valstīs baznīcās neesmu daudz bijis). Šeit tie tā saucamie kristieši acīm redzami nemaz nezina kāpēc vispār viņi tur atnākuši un par vienīgo baznīcai "piedienīgo" uzvedības modeli uzskata nelaiķa izvadīšanai raksturīgo drūmo un nomākto, bet vienlaikus, zināmas pārākuma apziņas skaro sejas izteiksmi. Viena daļa "rūpīgo kristiešu" nevar sagaidīt dievkalpojuma laikā attiecīgos brīžus un lec kājās, vai sēžas vēl pirms mācītājs pateicis signālvārdus, lai tik apkārtējie saprot, ka viņi ir tie īstie un tie, kuri zina kā ir pareizi. Vienlaikus pārlaiž nosodošu skatienu citiem baznīcēniem, kuri viņuprāt neizceļas ar pienācīgām kristietības iemaņām. Tā gan laikam atliek maz laika pievērsties tai lietai, kāpēc vispār cilvēki varētu uz baznīcu iet. Bet tas nekas. Svarīgi ir nevis ticēt Dievam, bet to darīt pareizi. Pag', vai es tagad gadījumā neaprakstīju I.S.I.S. galveno motto? Un, runājot par I.S.I.S:

Viņi ir musulmaņi = teroristi. Domājams, Tu mans Vērīgais Lasītāj, esi pamanījis, ka musulmāņi mums pašiem ir. To vidū pat padomju laika brīvdomības un nepakļaušanās simbols Imants Kalniņš. Viņš tiešām arī terorists? Un vai tiešām visi viņi ir musulmāņi? Man domāt, ka tur arī slikti klājas kristiešiem un tie lielā skaitā bēg no bīstamajām vietām. Bet arī tas nekas - jo viņi noteikti nav īsti kristieši, tādi "musulmāņu kristieši" - nu tas tak "katram skaidrs", tas tak"viņiem sejā rakstīts" un pēc "ādas krāsas redzams", vai ne?

3) Viņi ne par ko nemācīsies latviešu valodu. No vienas puses, es pat viņus šādā kategoriskā noliegumā varētu atbalstīt. Jo diez' vai kādam jāmācās valoda tikai tāpēc, lai saprastu kādos tieši vārdos viņu apsaukā un ko tieši tas nozīmē. Bet padomājot par šo lietu pēc būtības, īsti nesaprotu kāda viņiem būs iespēja nemācīties latviešu valodu. Tas, taču būs gandrīz vienīgais, ko viņiem mācīs par brīvu un bez kā viņi nevarēs dabūt uzturēšanās atļaujas, Un tas arī nav nemaz no viņiem tik daudz atkarīgs, bet no mums. Ja mācām viņiem latviešu valodu un runājam ar viņiem latviski, tad kur viņi liksies? Par laimi Latvijā vēl ir pietiekami daudz cilvēku, kuri svešvalodas, izņemot krievu, nezina. Līdz ar to ir cerība, ka satiekot iebraucēju, "latvietis parastais" tūlīt nesāks citā valodā runāt. Kaut gan esmu pieredzējis vairākus gadījumus, kad "latvietis parastais" satiekot ārzemnieku, kura valodu nesaprot, iedomājas, ka ārzemnieks sapratīs krievu valodu, ja vien runās ļoti, ļoti skaļi. Te nu man jāsaka, ka vai viņi latviešu valodu mācīsies, vai nē, ir ļoti atkarīgs no mums.

4) Vņii rīkos nemierus un visu ko spridzinās, šaus, durs un izvaros. Te sakāmas vairākas lietas: Ļoti ticams, ka iebraucēju vidū atradīsies arī pa kādam cilvēkam ar kriminālu prātu. Tāpat jāņem vērā, ka kultūras un legālā vide viņu izcelsmes zemēs ir ļoti citādas un attiecīgi arī uzvedības modeļi citādi. Bet nav sagaidāms, ka iebraucēju skaits kopumā varētu stipri pārsniegt Latvijā jau notiesāto cietumnieku skaitu - tātad, to vietējo cilvēku skaitu, kuru izdarītie noziegumi jau pierādīti. Nedomāju, ka būtu liela bēda, ja uz iedzīvotāju skaita pieauguma fona par kādiem pārdesmit tūkstošiem, noziedznieku skaits palielinātos par pāris desmitiem. Bez tam, iebraucējus pirms ielaišanas pārbaudīšot drošības iestādes. Līdz ar to, teorētiski, noziedznieku procents iebraucēju vidū būs mazāks nekā vietējo vidū. Savukārt, ja runājam par populārajiem piemēriem "kā imigranti trako" no Londonas vai Parīzes, tad vajadzētu tomēr paturēt prātā, ka tie "trakotāji" (izņemot pēdējos gadījumus) vairs nav nekādi imigranti (bēgļi). Tie ar ļoti retiem izņēmumiem (pēdējo notikumu gaismā, ar biežākiem), visi ir jau otrajā, trešajā paaudzē šajās valstīs dzimuši, auguši un skolās gājuši. Varbūt pat nezina nevienu citu valodu, kā vien viņu vietējo "nosacīto latviešu". Skaļāko Parīzes teroristu vidū nav neviena imigranta. Tai pat laikā liels daudzums Eiropas "pamattautu" jauniešu, pēkšņi kļūst par "pareizajiem musulmāņism" un dodas karot uz Sīriju I.S.I.S. pusē. Protams, tie cilvēki, kuri ir pārliecināti, ka, piemēram, ar homoseksualitāti, gluži kā ar gripu var "saslimt" saķerot kādu īpašu, ļaunu cilvēku izperinātu un izplatītu vīrusu - noteikti noticēs arī, ka šo "normālajiem cilvēkiem" pielipina ieceļotāji. Te nu es nekā nevaru padarīt, jo pie šādām pārliecībām pieturas cilvēki ar aperceptīvu domāšanu, kuri izvēlas zināt tikai tos faktus, kas atbilst viņu teorijai, pārējo atmetot, kā nederīgu. Tātad manis minētos argumentus viņi vienākrši nedzirdēs. Bet, ja nu tomēr, tad jācer, ka viņiem kaut kad gadīsies padomāt par to, kāpēc mūsu (Eiropas) sabiedrībā un izglītības sistēmā no mūsu pašu bērniem galu galā izaug nevis "mēs", bet "viņi". Varētu jau teikt, ka iebraucēji vainīgi. Labi - pieņemsim, ka Francijā un Lielbritānijā tā ir noticis. Bet pie mums, Lietuvā, Igaunijā un vēl citur, kur musulmāņu bēgļus dienā ar uguni jāmeklē? Kā pie mums "tas bacilic" nokļuva? Ar žāvētām vīģu lapām, vai?

5) Jautājumu par "Pasaules Valdību" kuru brīžiem reprezentē ASV, brīžiem kaurt kāds skaits "pasaules bagātāko ģimeņu", brīžiem žīdi un brīžiem vēl kas, nemaz neapspriedīšu. Jo tas ir grāmatu garš temats. Tāpat arī šajā pseidoloģiskajā konstrukcijā ietilpstošo jautājumu par "TO valstu" vainu pie bēgļu problēmas, kuras ne no šā, ne no tā, kādu savtīgu un ļaunu nolūku vadītas, izdomāja bombardēt miermīlīgos sīriešus, līviešus, ēģiptiešus un visus pēc saraksta. Mans vērīgais Lasītājs noteikti būs pamanījis, ka šeit par miermīlīgajiem, neaizsargātajiem pasaules sazvērestības upuriem "īstās vistas" sauc tieši tos "viņus", kurus mēs te negribam jo viņi mums visu ko sliktu darīs. Un nonākam pie dažu cilvēku jājamzirdziņa - Kāpēc visu lielo 250 (pēc pēdējām ziņām gan nepilnu tūksoti) bēgļu masu jāuzņem mazītiņajai (kā man riebjas šitā mazītiņošanās) Latvijiņai, kāpēc ASV nevar pie sevis ņemt??!! Melot var pat acīs neskatoties, bet mīļumiņi, ja paši esat apmānijušies, tad nedomājiet, ka tikai jūsu svētā ticība kādiem meliem pārliecinās par to patiesumu arī mani. Gribētu kādu faktu. Pat tie cilvēki, kurus atzīstu sev par autoritātēm, nevar mani pārliecināt ar pilnīgi plikiem apgalvojumiem, ja runā par tematiem, kuros man viņu kompetence nav zināma. Manā rīcībā esošie fakti liecina par ko citu. Piemēram, te var paskatīties: 

http://www.theguardian.com/news/datablog/2013/jun/19/refugees-unhcr-statistics-data 

ASV uzņem vislielāko skaitu bēgļu pasaulē. Ja rēķina uz iedzīvotāju skaitu, tad visvairāk bēgļu uzņem Pakistāna. Nu kura vēl valsts ir vainīga pie tā, ka nedara pietiekami daudz lai atrisinātu Latvijas "milzīgo" problēmu ar veseliem 750 cilvēkiem? Paskatieties ieliktajā saitē esošajā sarakstā cik "vainīgā" valsts uzņem, vai neuzņem bēgļus.

Visumā, nemitīgi saku, lieku, lūdzu un citādi ņemos, lai piedabūtu cilvēkus paskatīties spogulī pirms nākt klajā ar savām fantastiski absolūtajām patiesībām. Nu saprotams, ka būtu labi, ja katrs dzīvotu kur piedzimis un tur arī nomirtu. Saprotams, ka ir ļoti grūti sadzīvot cilvēkiem ar dažādām pasaules uztverēm. Bet dažādas pasaules uztveres ir arī tiem cilvēkiem, kuri dzimuši v ienā vietā un auguši kopā. Piemēram, mana pasaules uztvere radikāli aršķiras no, teiksim, Dimitera kundzes manuprāt I.S.I.S.kās uztveres (ak nē - viņa laikam domā, ka ir kristiete nevis islamiste - es gan starpību neredzu). Bet vai Tu, mans racionālais Lasītāj, tiešām domā, ka dambja pārraušanu negaisa laikā var novērst tajā radušos sūci aizbāžot ar pudeles korķi? Ja vienā vietā kaut kā ir stipri part daudz un otrā pavisam tukšs, tad cik ilgi līdz no pārpildītās vietas lierkais ūdens aizplūdīs uz tukšo? Nav nekādu iespēju Latviju paturēt bēgļu brīvu, izņemot bērnu dzemdēšanu un vairošanos lai mēs nebūtu Eiropā vismazāk apdzīvotā zeme. Mūsu tukšo vietu neizbēgami aizņems citi. Un tagad tie ir muslimu bēgļi. Ja paši esam bijuši tik slinki un netālredzīgi, tad tagad ir tikai viena lieta, ko darīt lai šeit nenotiktu civilizāciju sadursmes katastrofa - steidzami jāmācās saprast kas tie musulmāņi ir, kā viņi domā, ko uzskata par pareizu/nepareizu, jāmetas katram iebraucējam ATSEVIŠĶI virsū ar atplestām rokām, jāsagrābj laipnības un viesmīlības apskāvienos un katru atsevišķi kādu laiku jāvadā pie rociņas ar smaidu uz lūpām un jāliek uzskatīt, ka re ku vietējais, labāk vietējie, draugs/gi. UN nekādā gadījumā neļaut viņiem sākumā sačupoties un veidot savas kopienas. Jā, bet laikam jau mēs gribam pieļaut par varītēm tieši tās pašas kļūdas, kuras jau pieļāvuši franči un angļi - sagaidīsim viņus pēc iedspējas naidīgāk lai viņi, kā Godmaņa pingvīni saspiežas bariņā ar mugurām kopā un turas no mums pa gabalu līdz brīdim, kad piemēram sadzersies vai bariņā ejot satiks vientulīgu balto dāmu. Mēs negribam situāciju kontrolēt. Mēs izvēlamies paļauties uz laimīgu gadījumu, ka viņiem te nepatiks, vai, kas vēl utopiskāk, mēs viņus tā sabiedēsim, ka paši aizlaidīsies. Neaizlaidīsies - mēs tikai čusku izaudzēsim.

BET par to spoguli:

Noslēgums:

Gribētos domāt, ka es esmu ļoti pacietīgs un ļoti iecietīgs cilvēks. Pieņemu, ka daudzi to arī var apstiprināt. Bet arī mana pacietība nav bezizmēra un ir brīži, kad muļķība un tumsonība gāžas pāri galvai tādos apmēros, ka nogurstu to izturēt (nē - varu, bet kad rodas jautājums: "Kāpēc?" tad ļaujos izvirdumam). Tāpēc tagad kliegšu: NU PASKATIETIES SPOGULĪ! VAI JŪS TUR IERAUGĀT CILVĒKU, PAR KĀDU SEVI IZTĒLOJATIES? KĀDA MENTALITĀTE? KĀDA LATVISKĀ IDENTITĀTE? JŪS PAŠI NO LATVISKĀS IDENTITĀTES JAU SEN ESAT TIK TĀLU, KĀ AKNUDESA NO LAIDARA SILES! KĀDA VALODA, KA PAŠI PIE PIRMĀS IZDEVĪBAS RUNĀJAT JEBKĀ, TIKAI NE LATVISKI. PAT LATVISKI JŪS RUNĀJAT NELATVISKI IZMANTOJOT KRIEVU IDIOMAS UN TEIKUMU KONSTRUKCIJAS. UN JA TIE IEBRAUCĒJI DZĪVOS GETTO UN RĪKOS NEMIERUS, TAD TIEŠI TĀPĒC, KA JŪS TĀ GRIBAT. JO JUMS TO VAJAG LAI VIŅI IR TIE, KURUS VAINOT SAVĀS, PAŠU NIECĪBAS RADĪTĀS, LIKSTĀS. Jā. Tieši to izdarīja patriotiskie franči un patmīlīgie angļi. Tieši viņi sadzina "citādos" getto un paziņoja, (te atcerējos vienu lielisku britu komēdijseriālu) ka melnais ārsts ar 3 PhD grādu un Nobela prēmiju ir NECIENĪGS pat kurpes noslaucīt div ar pus klases beigušam "vietējam" pļēguram, kas darbā neturas ilgāk par tuvāko algas dienu. Kāpēc? Jo tas ārsts ir terorists un slepkava, bet pļēgurs - godīgs pilsonis ar kultūru (kas gan nesniedzas tālāk par tuvējā kroga dzērienu karti) un identitāti (kas viņam liek sestdienās iekaustīt sievu un viesus, kuri guļot (tā teikt) "savā" peļķē ar brokastu saturu uz svārku atloka, nedzied himnu.

Bet zāles pret stulbumu nav vēl izgudrotas. Un politkorektums to tikai vairo. tāpēc iesaku katram nestulbajam jau tagad laicīgi izstrādāt savu glābšanās scenāriju un sagatavoties. Nepatikšanas būs, jo latvieši kā kopums, diemžēl, nav gudrāki par citām tautām. Un gudrāko latviešu skaits ir par mazu lai visus glābtu no Hantingtona kun ga pareģotā likteņa.

Pilsoņa lūgšana pagasta skrīverim

Jā, rakstu reti.  Ticu visādiem zinātājiem, kuri saka, ka šitā nekur tālu netikšu jo galvenais blogu rakstīšanas likums esot regularitāte. Vispār, rakstītu biežāk, ja vien man būtu kāda saprašana par to, vai manis rakstīto vispār kāds lasa. Vēl es rakstot par garu - nu bet tā tas man sanāk... Kamēr viss, ko es par saviem blogiem zinu ir tas, ka es tos šad, tad rakstu, turpināšu šitādā pašā garā un rakstīšu tad, kad man sķitīs, ka ir ko teikt.

Šobrid atkal ir. Nē, nu mirklīgas replikas par visvisādiem notikumiem man katru dienu ir gūzmam. Tās dažkārt iespiežu tvītos @lobertscom. Tomēr garāk prasās rakstīt par kaut ko svarīgāku. Tagad izmantošu  pēdējā laikā aktuālo Čelovska kunga lietu lai atkal parunātu par mums pašiem, kas ir mana mīļāka tēma.

Izdot vai neizdot Čelovski ASV - tāds ir jautajums. Īstenībā tas namaz nav nekāds jautājums. Bet šīs lietas sakarā rodas daudzi citi jautājumi. Viens no būtiskākajiem - vai Latvijā ir valstsvīri un valdība?

Skaidrības labad iesākšu ar lietas sadalīšanu tematos - tādu, kā preparēšanu un distancēšos no konkrētās personas lai neieslīgtu bezjēdzīgos spriedelējumos par Čelovska personību, izdarītu, vai neizdaritu noziegumu, tautību, cietumnieku uzturnaudas sadalīšanu pensionāriem un citādām lietām, kas nekādi nav būtiskas labas un labklājīgas valsts būvēšanā:

Tātad - ASV varasiestādes konstatējušas, ka kādam LR pilsonim Č ir iespējama saistība ar internetvidē izdarītām noziedzīgām darbībām kuru rezultātā cietuši ASV pilsoņi un ASV lūdz LR izdot pēdējās pilsoni tiesāšanai ASV.

Uzreiz rodas jautajums - kādēļ viņš jātiesā tieši ASV? Viens iemesls, ar ko šādu prasību pamato, ir tas, ka noziegums esot izdarīts ASV un jātiesā nozieguma izdarīšanas vietā. Paga... Bet Č nekad nav bijis ASV un visas savas potenciāli noziedzīgās darbības veicis Pļavniekos. Te sākas interesanta diskusija. Apstāklis, ka tas ir noticis internetvidē, kur robežas nav nekādi definētas un manuprat nav definējamas, ļauj katram deķi stiept uz savu pusi. Un ļoti daudziem, sākot ar Ķīnu, Krieviju un beidzot ar ASV ir liels kārdinājums pārcelt reālās pasaules likumus uz virtuālo pasauli un pēc pēdējā laika pieredzes var redzēt, ka kaut kādi jau viņi to izdarīs - saprotams, visnedabiskākajā veidā, jo dabiska veida vienkārši nav. Iedomājieties gaisu. Nevis gaisa telpu, bet gaisu. Mums ļoti pamatoti nav ienācis prātā noteikt gaisa teritoriālo piederību par spīti tam, ka gaiss taču arī uz kaut kā vienmēr atrodas. Nevar taču aizliegt kādam 5 stundas neelpot tikai tāpoēc, ka tieši šitas gaiss ir atpūsts piemēram, no Baltkrievijas un mēs taču nevaram prasīt izdot mums tiesāšanai kādu Baltkrievijas rūpnīcas direktoru jo šis piesārņojis gaisu, kuru mēs te 5 stundas elpojām. Arī taču itkā mūsu teritorijā izdarīts noziegums. Bet nē. Šādā situācijā visiem itkā skaidrs ka dūmi gaisā iepūsti Baltkrievijā nevis Latvijā. Internets ir tāds pats gaiss, bet te gan mēs mēģinām izdomat kaut kādus citus likumus. Tas manuprāt ir ļoti slidens ceļš, kas agri vai vēlu ievedīs pilnīgā strupceļā. Kam, mēs piemēram izdosim to Č, kurš būs aptīrījis pilsoņus 10 valstīs? Tai, kura pirmā prasīs, vai tai, kura stiprāka? Kaut arī man jautājums par interneta teritoriālo nepiederību, neatkarīgi no serveru un citu ierīču atrašanās vietas, šķiet pavisam skaidrs, tomēr mūsu, tā teikt, civilizācija vēl kādu brīdi ar šīm lietām nebūs tikusi galā dažādu iemeslu dēļ. Tāpēc arī jautājums par nozieguma izdarīšanas vietu šobrīd viennozīmīgi nav atbildams. Tā nu es neredzu iemeslu uzskatīt, ka šāds nedrošs arguments varētu būt par neapstrīdamu pamatu Č izdošanai ASV.

Vēl mazāk man saprotams, ja iepriekšminēto apstākļu dēļ atkrīt teritoriālais arguments, kāpēc kādai valstij būtu jāizdod tās pilsonis citai valstij. Esmu no augsti stāvošām amatpersonām dzirdējis, ka esot lūk starpvalstu līgums un starptautiskā prakse (to praksi gan varētu papētīt tuvāk un būtu redzams, ka tā nemaz tik viennozīmīga nav - drīzāk tā velk pavisam uz otru pusi). Nu zināt - man uzreiz nāk prātā tantiņa, kura aizgājusi uz VSAA sūdzas par mazo naudiņu un tur kāda kantoriste pilnīgi pamatoti paskaidro, ka pēc likuma tā naudiņa tāda ir, un konkrētā kantoriste tur neko nevar pie labākās gribas palīdzēt. Tomēr vēlot Saeimu mēs taču ceram, ka tā apstiprinās tādu valdību, kura nevis loģiski paskaidros kāpēc neko mūsu labā nevar izdarīt, bet meklēs mūsu problēmām iespējamos risinājumnus un sliktākajā gadījumā demonstres, ka par mums rūpējas un mēs, kā šīs valsts pilsoņi esam tai svarīgi un tā strādā mūsu labā, nevis lai atskaitītos kādam citam, par mums - pilsoņiem augstākam priekšniekam. Jo vienkārši mūsu valdībai nav augstāka priekšnieka par LR pilsoņiem. Tāpēc es nekādi nevaru pieņemt no Latvijas valdības locekļiem tādu pašu atbildi, kā no namu pārvaldes sekretāres. Nedomāju, ka Lielbritānija, Francija, Vācija, vēl vesela rinda valstu un arī pašas ASV varētu iedomāties vienkārši atdot savu pilsoni citas valsts jurisdikcijā tā pat vien, tāpēc, ka paprasīja un galu galā labi draugi.

Vispār, lai kāda valsts savu pilsoni izdotu citai valstij, ir jābūt ļoti nopietniem argumentiem un arī tad tas ir vēl liels jautājums vai izdos. Mums gan - pasaka, ka ir aizdomas, ka kāds mūsu pilsonis izdarījis noziegumu (nu tā īsti pierādīt vēl nevar, bet aizdomas ir), nav īsti kā to noteikt, bet pieņemsim, ka tas noziegums noticis ASV teritorijā un mēs mīļu prātu savu pilsoni saķeram aiz stērbelēm un sakām - lūdzu, te būs.

Un tagad visu to pārdomājost, vai kādam vēl ir jautājumi par to, kāpēc Anglijā, Vācijā, ASV, Zviedrijā utt. jebkurš pilsonis pilsētā apmaldījies pirmkārt meklē palīdzību pie tuvākā policista un iekļuvis sarežģījumos ārzemēs, tūlīt skrien uz savas valsts vēstniecību, bet mēs te bēgam no valsts varas pārstāvjiem kā no nelabā un vispār labprātāk pārceļamies uz dzīvi ārzemēs?

Tie, kuri kaut cik padzīvojuši Rietumeiropā, ļoti labi redz to starpību kāda ir varas iestāžu attieksmē pret pilsoņiem tur un šeit. Nu nebrauc tie cilvēki no šejienes prom tikai tāpēc, ka tur lielākas algas - galvenokārt tāpēc, ka tā attieksme šeit ir tieši šāda. Paklausaties jebkurā intervijā ar aizbraukušajiem - pat tie, kuri saka, ka aizbraukuši naudas dēļ, visi kā viens pasaka vienu teikumu - es Latvijā nevienam neesmu vajadzīgs.