Kādēļ par premjeru neder uzņēmējs...

No vienas puses trakoti labi - tāds tak zina kas jādara, kur rodas nauda un kur tā iziet. Nu kaut vai paskaties, mans vērīgais lasītāk, kā Šlesers kaut vai tikai par ministru, bet savā nozarē ļoti pa smuko... Lidosta - smuki, no pasta (klasiskajā izpratnē) tika vaļā un gan jau kad sāks visi prasīt pēc smukiem vilcieniem - tos arī dabūsim. Tagad ar to ostu vēl jātiek galā - bet kad Šlesers par mēru (nevaru ciest šito vārdu) tiks, tad jau arī tos zīriņus pārcels uz citu vietu kopā ar citiem dzīvniekiem - tas ir iedzīvotājiem. Vienīgi nevaru saprast, kāpēc Rīgas brīvostai vajag vēl jaunas teritorijas, ja no daugavas puses skatoties no Pils līdz pašai jūrai nav gandrīz nekā cita, kā tokai pamesti grausti. Tur tak vietas būtu ka nu tik...

Vienīgi tikai žēl, ka šķiet satiksmes ministrija konkurē ar citām ministrijām un privātajiem uzņēmumiem - tas ir tā, kayt kā muļķīgi. Un te nu mēs nonākam pie ministrijas ne, bet valsts vadīšanas ņemot talkā uzņēmuma vadīšanas principus. Neko daudz neizplūdīšu. Redz' ko dara uzņēmējs ekonomiskās krīzes laikā - izlaidīšu citas lietas un atstāšu tikai darbinieku atlaišanu. Tātad uzņēmuma vadītājs nemaksā vairs daļai darbinieku algu un tādējādi taupa savus līdz4ekļus. Viņš neliekas vairs ne zinis par to, ko šie ēdīs un kur dzīvos - pa durs ārā un viss. A kur ta, atļausiet vaicāt, valsts vadītājs atlaisto tautas daļu lai liek? Var tik aizsūtīt uz Īriju - bet ja tur ar vairs neņem pretī? Pases ta viņiem ir ar Latvijas ģērboni un ēst ta prasīs pases izdevējam, tā, ka neko daudz ietapīt nesanāk.

Tātad saimnieciskās pārvaldes principi, kas ir labi pašvaldību līmenī, valsts līmenī neder. Un vai tik šobrīdējam Latvijas ekonomiskajam stāvoklim arī nav kāda saistība ar to, ka daži saimnieki mums par premjeriem jau bijuši un pēc visa spriežot, taisās atkal uz to krēslu.

P.S. Neatgādiniet man par "globālo" krīzi, es visu atceros.

Slepena dakterēšana.

Cik jauks sapnis! Par mani rūpējas un apčubina - es guļu tīros, baltos palagos un ap mani staigā glītas māsiņas ar visādām smalkām, dārgām ierīcēm, papīriem un receptēm, dažādām krāsainām pudelītēm. Sagribējās piecelties un izstaipīt kājas. "Nē, nē, nē! Ko jūs darāt!? Palieciet guļot, jūs taču esat nevesels..."Ienāca prātā, ka nemaz slims nejūtos, bet paklausīju - ja jau dakteri saka... Tomēr pēc kāda krietna laika sajutos tāds, kā nelaimīgs un mēģināju atcerēties kā īsti šajā vietā nokļuvu. Atceros, ka mani uz ielas uzrunāja tāda, kā garos, raibos svārkos tērpta kundze, vai tādi, kā baltos kreklos un šlipsēs puiši ar īsiem matiem, brillēm un grāmatām, vai arī kāds cits - nevaru īsti atcerēties, bet vēlāk es noteikti biju kaut kādā ārsta kabinetā, kur jau skaidri zināju, ka man drīz jāmirst un visi bija tik norūpējušies, rādīja man bildes ar melnām plaušām. Tiesa gan teica, ka tās neesot manas plaušas, bet man noteikti esot tādas pašas.

Sapratu, ka tā īsti man neviens nav pateicis, kāpēc man te jāguļ. Nogaidījis izdevīgu brīdi, pārmiju dažus vārdus ar blakus gultā guļošo un noskaidroju, ka arī viņš tā īsti nezin ar ko slims. Stāstīja, ka viņam no iepirkumu maisiņa izņemta visa maize un speķis, ko aizstājuši ar kokakolu un bifido baktēriju jogurtu. Tad es arī atcerējos, ka man atņēma cigareti omulīgā krodziņā un tā vietā nolika priekšā salātu lapas un svaigus gruķus (tie, kas mani pazīst, sapratīs joku) uz ļodzīga, tievkājaina puķpodu paliktnim līdzīga galdiņa izflīzētā, aukstā telpā.

Sāku arī just tādu kā ierobežotību - mani te visu laiku uzmana un neļauj ne pakustēties, saka, ka neko izņemot ūdenī vārītus rīsus nevaru ēst. Tomēr man kaut kā nešķiet, ka es būtu tik slims! Vienīgā vieta uz kuru meni izveda no palātas, bija procedūru telpa - tur man bija jāvirpo skrūves un jāskalda malka vismaz astoņas stundas dienā un ja paliku ilgāk, mani allaž uzslavēja un teica, ka tā es ātri tikšu pie veselības. Tomēr manī arvien brieda un brieda jautājums - kā un kāpēc es te nokļuvu?! Beidzot šo jautājumu uzdevu Dakterim. Viņš man gar degunu novicināja papīru un teica ka tur esot rakstīts un pilnīgi pierādīts, ka smēķēšana nogalina un visi smēķētāji ir slimi un bīstami apkārtējiem un tā, kā es smēķējot, man ir visas šīs likstas uzkritušas. Mani tomēr bažīgu darījas tas, ka viņš man nekādi nedeva to papīru palasīt un tam bija pielipusi bieza aploksne par kuras saturu viņš man neko neteica. Bez tam viņam pašam kabatā bija manas cigaretes.

Naktī aizlavijos uz ārsta kabinetu un atradu to papīru (jau bez aploksnes) tieši uz galda zem pelnu trauka. Tur angļu, japāņu un krievu valodās bija raskstīts, ka tādam cilvēkam, kuram ir ģenētiski motivēta varbūtība saslimt ar kādu sirds un asinsvadu vai plaušu kaiti smēķēšana par aptuveni 15% palielina saslimšanas risku. Tur tāpat bija rakstīts, ka cilvēkiem ar noslieci uz aptaukošanos, treknas pārtikas ēšana par 30% palielina risku izplūst miesās. Un es pēkšņi sapratu, kā es te nokļuvu - es visu laiku klausījos ko man saka visādi cilvēki, kuri labi prata tēlot gudriniekus un nevienu mirkli netiku prasījis viņu apgalvojumus pierādīt - man pietika ar to, ka viņi teica, ka tas ir pierādīts.

Bet, vēl brīvais lasītāj, bija jau par vēlu - izrādījās, ka ir tiesas spriedums par manis piespiedu ārstēšanu, kur ir teiks; "Gadījumā, ja pacients uzstāj, ka ir vesels un viņam galu galā ir tiesības izvēlēties ārstēties, vai nē, uzskatīt viņu par nepieskaitāmu un ievietot garīgo saslimšanu nodaļā (punkts)"

PALĪGĀ!!! Es gribu atpakaļ ne īpaši tīrajā krodziņā pie zirņiem ar speķi un pēc tam tur iedzert vienu alus kausiņu, uzsmēķējot un papāpājot ar citiem apmekjlētājiem jo tas taču ir krodziņš, nevis restorāns vai ātrās apkalpošanas ēstuve. Es apdraudu bērnus?! Ko viņi dara KROGĀ?!! Vai viņi arī prieka mājā iet līdzi saviem vecākiem, ja šiem ir iecīenīts tāds atpūtas veids?

ĻAUNUMS - ĻAUTIŅU SEKLUMA REZULTĀTS vai Kāpēc mēs gribam būt slepkavas?

Par nepatīkamām lietām labāk papļāpāt nomierinošā un nepiespiestā garā. Tāpēc atlaidīsimies pie kamīna klubkrēslā ar sarkanvīna glāzi rokā un paprātuļosim. Vai! Piedod, mans pareizais draugs, ja gadījumā esi viens no tiem neveselīgi veselīgajiem mākslīgā liesuma piekritējiem, tu, protams, vari paņemt glāzi briesmīga paskata kādu tālās zemēs audzētu augu šķidrumu maisījuma.

Nupat atkal kāds arhetips ir izdarījis - gribētos lietot klišeju "prātamneaptveramu", bet tā nebūs taisnība - noziegumu. Ir "necilvēcīgi" (it kā eksistē no morāles viedokļa "cilvēcīgi" veidi) nogalināts cilvēks. Tas cilvēks ir atļāvies pārāk daudz un pārkāpis galējo savstarpējoattiecību robežu un mani personīgi ar to aizskāris tāpēc, ka viņš arī ircilvēks un es esmu spiests atzīt, ka esmu līdzīgs kaut kam pretīgamun nejaukam, stulbam un tādam, kas ļoti traucē uzskatīt Cilvēku, par kādu cēlu un gudru radību. Fui!

Bet vēl jo vairāk mani nomāc tās DAUDZĀS balsis, tostarp iespējams arī tava, mans taisnīgaisdraugs, kas kliedz pēc "nāvessoda". Padomā tik, mans gudrais draugs - NĀVES un SODS... Kātas iet kopā? Nemaz nerunājot par to, ka dažās šeit izplatītās reliģijās nāve ir drīzāk vārti uzjaunu dzīvi. Tu, mans vērīgais draugs būsi pamanījis, ka slikti cilvēki nonāk ellē tikai tad, ja viņipirms nāves nenožēlo grēkus.

Man ir liels brīnums, ka ir tik daudz asinskāru un atriebīgu cilvēku. Manuprāt viņi ir ļauni un no tā slepkavas atšķiras tikai ar to, ka vēl tikai grib kādu noslepkavot. Man negribas, lai kāds piesedzoties ar mani, tas ir manā vārdā kā manis pilnvarota persona, noslepkavo citu cilvēku. Nerunāšu par karu, jo tev, mans steidzīgais draugs, diez vai šobrīd ir tik daudz laika. Bet paskat tik kādus komentārus internetā un bail paliek. Tie cilvēki tak ir gatavi nosist TĀPĒC... Nav tik ļoti svarīgi kāpēc, bet tā gatavība.

Manuprāt ir principā nepieļaujami kādu noslepkavot un ja sabiedrība un tās veidotā valsts savāvairākumā principā pieņem slepkavību kā akceptējamu darbību, tad mums atliek tikaipastrīdēties par to, kas ir pietiekams, slepkavību attaisnojošs iemesls. Vienam tas var būt citacilvēka slepkavība un atriebība ir pietiekams iemesls, bet citam varbūt šķiet, ka viņu attaisno vajadzība pēc 3 latiem kādas tantiņas makā.

Nu nezinu... Neuzskatu sevi par "krietnu kristieti", tomēr neesmu atriebīgs un domāju, ka arī tev, mans kristīgais draugs, derētu atstāt cilvēka dzīves n nāves jautājumus Dieva ziņā. Un tas, ka kāds ir pārkāpis bausli - Tev nebūs nokaut - nekādi nenozīmē, ka arī man tas būtu jāpārkāpj.