Daktera padomi

Piedod, maans piemānītais lasītāj, bet tālāk lasāmais teksats nav manis rakstīts. Bildi gan piemeklēju, bet tā arī nav manis zīmēta :).

Medicīnas zinātņu doktors Paulo Urbanaitis strādā Porto Alegra Brazīlijā, par slimnīcas galveno ārstu.
Turpmāk – fragments no viņa intervijas vietējai televīzijai.

Jautājums: vai vingrinājumi pagarina sirds un asinsvadu sistēmas darba ilgumu?

Atbilde: Sirds muskulis saraujas noteiktu skaitu reižu. Neceriet, jūsu dzīve beigsies tad, kad šis ieprogrammētais skaits būs beidzies. Tas ir tāpat, ja piemēram, sacītu, ka varat pagarināt sava automobiļa mūžu, to labi kopjot „bērnībā”. Gribat dzīvot ilgāk? – guliet tusiņu laikā!

Jautājums: Vai būtu jāēd gaļa? Daudzi iesaka ēst augļus un dārzeņus?

Atbilde: Vajag saprast ēšanas efektivitātes stratēģiju. Ko ēd govis? Zāli un kukurūzu. Kas tā ir? Augi. Tātad liellopa gabals ir visefektīvākais veids, kā piekļūt augu barībai. Gribat ēst graudus? – Ēdiet vistas!

Jautājums: Vai vajag mazināt alkohola lietošanu?

Atbilde: Nekādā gadījumā! Vīns ir pagatavots no ogām, brendijs arī – tikai destilēts. Vīns – tas nozīmē, ka tā ir ogu sula – pati veselīgākā ogas daļa, tāpēc no šāda dzēriena jūs iegūsiet daudz vairāk labuma. Alus ir pagatavots no graudiem,- neierobežojiet graudu lietošanu!

Jautājums: Kāda regulāras fiziskas nodarbības ir nepieciešamas?

Atbilde: Mana filozofija ir sekojoša: Ja jums nekas nesāp, neko nedariet. Jūs esat pilnīgā kārtībā.

Jautājums: Vai cepts ēdiens ir kaitīgs?

Atbilde: Mūsu laikā ēdiens tiek cepts uz augu izcelsmes eļļas. Tas ir ar to pārpildīts. Kā var skādēt papildus uzņemtās augu vielas?

Jautājums: Kā sporta zālē var atbrīvoties no liekā svara?

Atbilde: Pilnīgi nekā! Vienīgais ko mēs iegūstam sporta zālē – ir muskuļu masas pieaugums.

Jautājums: Vai šokolāde ir kaitīga?

Atbilde: Tas ir kakao. Tā ir augu pārtika. Labs produkts ēšanai un laimes sajūtai. Dzīvei nav jābūt ceļojumam, kura mērķis ir novilkt līdz zārkam, sevi dzelžaini ierobežojot un mazohistiski saglabājot ķermeņa labo fasādi. Daudz labāk ir uzsākt šo ceļojumu ar aliņu vienā rokā un sviestmaizi – otrā. Un pabeigt to pēc daudzām seksa stundām, ar pilnīgi pagurušu ķermeni kliedzot – Tas bija tā vērts, cik jauks ceļojums!!! Salīdziniet 5 gadus vecus zābakus: vieni ir ar cauru zoli, bet otri stāv spodri un stīvi (droši vien, arī spiež un rīvē). Kuri zābaki nesuši valkātājam vairāk prieka un labsajūtas?

Jautājums: Ko jūs vēl varat ieteikt?

Atbilde: Ja veselīgās pastaigas būtu patiešām veselīgas, pastnieki būtu nemirstīgi. Roņi visu mūžu peld, ēd zivis, dzer tikai ūdeni, bet vienalga ir resni. Zaķi skrien un lec bez apstājas, bet dzīvo ne ilgāk kā 15 gadus. Bruņurupuči neskrien un nelēkā, bet dzīvo – 450 gadus.

Paskalosim Jauno vilni

Kā saka viens mans labs draugs; "Labāk mazs labums nekā liels nelabums." Tiktāl viss skaidrs - kaut kā sasaucas ar zīli rokā un medni kokā. Bet kā lai noskaidro vai tas labums ir mazs un nelabums liels?

Laikam jāpieturas pie domas (vismaz es gribētu lai tu, mans nosvērtais lasītāj, tā darītu), ka katra lieta vienlaikus ir laba un slikta. Pareizāk būtu teikt - katra lieta pati par sevi nav ne laba, ne slikta, visu nosaka tikai katras individuālās personas, katra konkrētā brīža subjektīvā attieksme.

Iesāku gan tā neveikli - tā, ka pat tev, mans gudrais lasītāj, varētu rasties grūtības saprast par ko es te runāju. Tas laikam tādēļ, ka tēma visumā ir plaša, bet kādam apsolīju rakstīt par konkrētu lietu un to izdarīju jau tik sen, ka tagad ir pēdējais laiks solījumu pildīt lai nezaudētu pēdējās pieklājības atliekas. Tā ka īsti vēl to konkrēto lietu no plašās tēmas neesmu tā smuki atdalījis. Īstenībā jau rakstu par "Novaja volna". Nu tad tā:

Nesen nāca zināms, ka šitas pasākums var turpmāk Jūrmalā nenotikt - daži dikti priecājas, citi, ne mazāk dikti bēdājas. Tikai ja vien tas būtu bez tā "dikti" un ja gan vieni, gan otri nerunātu tik daudz par "viņiem" bet gan par sevi. Atzīšos, visus šos gadus mani takā pazemoja šī starptautiskā konkursa vispārējā gaisotne. Nu varētu pieciest krievu valodu un mani nekad nav uztraukuši cita, tur pat notiekoša krievu pasākuma "More smeha" joki par Latviju. Tāpat, kā mani nemaz neuztrauca savulaik tik lielu skandālu izraisījusī kāda zviedra uzņemtā filma par prostituciju Rīgā. Drusku nepatīka tas, ka rīkotāji no Maskavas Jūrmalu uzskata par savu. Arī to es neņemtu galvā ja vien vietējie Latvijas žurnalisti - Jaunā viļņa dienasgrāmatas veidotāji, neproponētu to paašu viedokli, piemēram: intervējot kādu Krievijas dziedātāju, uzdod jautājumu; "Vai Krievijas mūziķi jūtas pārliecināti par sevi savās mājās? (no konteksta - Jūrmalā)". Taču nekādi nevaru piekrist tiem, kuri šo pasākumu uzskata par visādu latviešu nelaimju cēloni un ka krievi ar to atkārto okupāciju. Protams, Krievijā ir akceptēta doktrīna "Ruskij mir", kuras ietvaros arī šo konkursu atbalsta Kremlis, bet ne jau viņi ir vainīgi, ka mēs, mīļie draudziņi esam tik pērkami un joprojam esam gatavi kā nācija (piemēram, prezidenta personā) atdot visu par fotogrāfiju ar Medvedevu vai Obamu - (Tāds gods!).

Daži atkal bļaustās, ka šis Latvijai būs neatsverams zaudējums jo tur tak tik daudz naudas ielīst Jūrmalas un visas Latvijas tautsaimniecībā. Atkal strīdēšos pretī - (piedod, mans mērenais lasītāj, par patosu) nevar zināt vai tur ir tik daudz naudas lai tās dēļ zaudētu godu, un ja arī ir, tad žēl ka goda tik maz. Lai gan no otras puses atceros sen Redberga kamerkorī populāru teicienu; "Kauns nav nekāds gods - labāk, ka viņa nav."

Un tagad nu es nonākšu pie, tā teikt, konklūzijas (šito vārdu pats izdomāju):
Ir aplami skaitīt materiālus ieguvumus vai zaudējumus, jo tie mūsu situācijā ir apgriezti proporcionāli morālajiem zaudējumiem vai ieguvumiem. Un arī otrādi darīt ir aplami. Jāskatās uz lietām kā tās stāv. Līdzšinējā formā "Jaunais vilnis" ikgadējā paisumā aizskaloja pēdējās latviešu pašcieņas paliekas krastā atstājot jūras atliekas pa kurām kašņājās dažas treknas kaijas. Bet tam tiešā veidā ar pašu pasākumu nekāda sakara nav. Jo runa jau ir par mums pašiem.

Ja valsts prezidents un citas augstas amatpersonas nevar nociesties un neskriet patusēties ar "augstajām" Krievijas "autoritātēm" (daudzas no kurām ir kriminālās), tad šis pasākums mums nodara vairāk ļauna, nekā laba. Ja mēs spēsim ar pašcieņu atļaut krieviem mūsu Jūrmalā rīkot savu konkursu, tad es ar prieku pievienošos finansiālo ieguvumu skaitītāajiem. Ir jau stulbi, ka lai atturētu tautas priekšstāvjus no tautu pazemojošas rīcības ir jāatsakās no naudas - bet par visu šajā dzīvē jāmaksā.

Der dzirdēt ko saka.

Mans sen neuzrunātais un iecietīgais lasītāj! Laikam jau nekas tāds īpaši interesants šajā laikā nav atgadījies, kas būtu ierosinājis manī vēlmi pārvarēt slinkumu un klabināt "klavieri". Tomēr arī nav bijis tā, ka esmu iegrimis garlaicībā, kura arī mani dažkārt ir mudinājusi ko rakstīt. ... Šito vajadzēs papētīt - sanāca, ka kaut kā notikšana un nekā nenotikšana galu galā noved pie viena un tā paša. Bet labi - par to šodien nē.

Es jau sen esmu stāstījis (neatceros vai arī šeit un tagad to nepārbaudīšu), ka cilvēka leksika pati par sevi sniedz vairāk informācijas nekā tas, ko viņš saka. Ja kāds tev, mans sabiedriskais lasītāj, kaut ko saka, teiktā jēdzieniskais saturs tev noteikti būs saprotams, BET, tas sacītājs var dažādu (ne noteikti ļaunprātīgu) iemeslu dēļ vēlēties tevi maldināt un sava sakāmā saturu veidot tā, lai šis mērķis būtu sasniegts. Tad mans padoms ir: klausies ko tev saka un vēl vairāk - pievērs īpašu uzmanību tam, kā saka. Vārdu izvēli pilnīgi nepamatoti uzskata par "vienkāršu" audzināšanas (vai otrādi) rezultātu. Tas no vienas puses tā ir, bet šajā domā vispārējais un konkrētais samainīti vietām. Cilvēka leksika atspoguļo to vidi, kurā viņš grozās un loģiski, ka ģimene ir vide.

Šo turpinot, katrā vidē ir šaurāks vai plašāks, tomēr ierobežots valdošo ideju loks, kas tiešā veidā nosaka katras grupas ideoloģiju un netieši veido konkrētās personas pasaules uzskatu. Nupat atcerējos un īsti izpratu (vismaz man tā šķiet) seno teicienu; "Pasaki man kas ir tavi draugi un es pateikšu kas esi tu." Veicot nelielu pētīšanu un pievēršot uzmanību cilvēka leksikai, var diezgan viegli noteikt kas šim aiz ādas, jo leksika, atšķirībā no izvēlēto vārdu nozīmju veidotās domas, nekad nemelo. Piemēram, ja kāds saka; "pa lielam", man uzreiz ir skaidrs no kurienes aug kājas. Bieži mūsu ministri, kuri itkā viens ar otru ne tikai nedraudzējas, bet pat publiski nikni strīdas, pēkšņi, ne no šā, ne no tā, pasaka kādu ideju, lietojot gandrīz vai identiskus vārdu savienojumus - skaidrs, ka viņi šīs idejas "iegūšanas" brīdī ir sēdējuši pie viena galda, vai arī viņiem to pateicis viens un tas pats cilvēks. Dažkārt kāds pasaka kādu teikumu ar vārdiem, kādus parasti nelieto - skaidrs, ka šādu domu viņš pats nesaprot bet ir kaut kur dzirdējis, vai viņam kāds ir licis tā teikt. To, ko cilvēks saprot, viņš parasti saka savā ierastajā leksikā. Un tā tālāk.

Bet no leksikas var ar laiku iemanīties saprast daudz vairāk . Runa vai rakstīts teksts ir tāds kā alumīnija elektrības vads - redzams ķermenisks savienojums ap kuru plūst liels daudzums neredzamas informācijas. To pētot var diezgan droši noteikt vai, piemēram, paziņojums, ka lata vērtību nepārskatīs tiešām to arī nozīmē, vai nē.

Virspusēji (kaut nedaudz hiperbolizēti) apskatīsim kādas policijas darbinieces izteikumu vakar televīzijā. Viņa teica; "...notika sankcionēta kratīšana..." No tā var saprast, ka mums nav gluži tiesiska valsts, vai arī policija mēdz rīkoties nelikumīgi. Kā tas sanāca? Redzi, mans saprātīgais lasītāj, parasti runā neviens nepiemin pašsaprotamas lietas ja vien runa nav tieši par tām. Ja policijas darbiniece uzskata par nepieciešamu atzīmēt, ka kratīšana bija sankcionēta, kādai tai būtu jābūt pašsaprotami, viņa netieši un pati nemaz negribot un neapjaušot, atzīst, ka ir iespējama arī nesankcionēta kratīšana vai, vismaz viņa pati pieļauj, ka varbūt, pie kādiem nosacījumiem tā notiek. Tas var norādīt arī uz to, ka policijas iekšienē cilvēki ir pārliecināti par sankcionēšanas nelietderību. Te var atrast vēl daudz ko.

Daudzos gadījumos var izdibināt patiesību par kādu slēptu lietu: pēc leksikas var identificēt kaut kādu, ar vienu lietu saistītu personu loku, kuras varbūt uzdodas par savstarpēji nepazīstamām, un tad vienkārši likt kopā tās patiesības kripatiņas, kuras šajā lokā ietilpstošās personas savos izteikumos pabārsta. Starp citu, līdzīgs princips darbojas arī tad, ja jānoskaidro patiesība no viena cilvēka - vajag paklausīties ko šī persona par konkrēto lietu saka dažādiem cilvēkiem, jo stāstītājs parasti, atkarībā no savstarpējām attiecībām, katram klausītājam atklāj citu patiesības daļu - un atliek tik tās savākt kopā.

Redzi, mīļais lasītāj, ir ļoti lietderīgi biežāk turēt vaļā ausis un kā zināms, ausis un mute vienlaicīgi vaļā turas reti.