Īstu veču karaļvalsts un perpendikuls

Mans sevišķi pacietīgais Lasītāj!

Kā Tev jau zināms, esmu visai slinks un tamdēļ parasti ceru iestāstīt sev, lai liktu noticēt Tev, ka man ir par maz laika rakstīšanai. Pirmais man dažkārt izdodas itin labi - bet gan uz īsu mirkli, tāpēc līdz Tevis, mans cauri redzošais Lasītāj, maldināšanai netieku.

Šodien man ienāca prātā parunāt par visādām lietām ar ko piepildīta tuvākā telpa un šeit nedomāju iztabu.

Lūk. Vakar gadījās iet pie bankmašīnas un kāda dāma pirms manis tur padarbojusies, aizgāja aizmirsusi paņmt izsniegto naudu. Nu nezinu cik tur bija jo paķēru banknotes un panācis šo dāmu tuvējā veikalā atdevu. Vēlāk to kādam izstāstīju un šis kāds sāka brīnīties kāpēc es darīju tā, nevis šo naudu paturēju sev. Es savukārt sāku brīnīties par to, ka šis kāds par to brīnās. Un tad man pēkšņi, Raiņa vārdiem sakot, gara acīm pavērās dažādas ainas: par Pussy Riot, par pirmo skolas dienu, par Sprūdža, Ķīļā un Pavļuta kungiem. Un to visu, lai cik tas sākotnēji dīvaini neizklausītos, vieno šis jautājums; " Kāpēc tu (svešu) naudu nepaturēji sev?"

Nu laikam jau, mans izbrīnītais Lasītāj, tāpēc, ka neesmu "īsts vecis". Jo tikai "īsti veči" domā pirmkārt par savu gīmeni. Tas gan ir pārspīlēti, jo 'īstam vecim" ģimene ir kaut kas līdzīgs mašīnai, pulkstenim vai kādai citai privāti piederošai un prestižai lietai. "Īsts vecis" jebkurā laikā var pateikt savai "vecenei", ka šī ir atlaista un tagad šim "darbam" ir pieņemta cita. Tātad drīzāk būtu jāsaka - pirmkārt būtu padomājis par sevi un tikai pēc tam, ja tik tālu tiktu, par ētiku, morāli, likumibu un citām neīstām lietām. Un 3.septembris šajā ziņā nāca kā atklāsme.

Ņemts no:http://www.vipi.lv/vip/latvija/idn52756/prezidents-andris-berzins-soke-kivics-aizstav/

Tad viens "īsts vecis" aizrāva tenteriski pa trotuāru savu īpašumu un tiešā tekstā, pat bez va-va piesolīja "ļaunajai acij",kas varētu ko noskaust, pa galvu. Tas man atsauca atmiņā vienu atgadījumu autobusā pirms vairākiem gadiem: Tur viens "īsts vecis" treniņtērpā novietoja savu augstpapēžu mini tērpto veceni sēdeklī iepretim kādam cilvēkam saulesbrillēs. Un pēc brītiņa "īstais vecis" uzbrēca briļļotajam (tulkojums no krievu valodas);"Kur blenz! Sen neesi sists?!" Un kad šis tā turpinot, beidzot pievērsa briļļotā neizpratnes pilno uzmanību un atklāja, ka pretim sēdošais ir akls, ilgi un tēvišķīgi draudzīgi atvainojās. Tāds jau nu gan laikam nelaistu garām bankomāta sniegto izdevību - aizmirsa, dura, pati vainīga. Tāds arī nelaidīs garām iespēju lēti tikt pie paša kādam atņemta zemes gabala...

"Īsti veči" arī līdz nāvei aizstāvēs savus "bankomātus" un neļaus te nekādiem sprūdžiem pielikt tiem nauds paņemšanas atgādinātājus. It īpaši, ja sprūdžiem nav citu "īstāku veču" aiz mugures. Eta naša karova i mi ejo doim! Un viņi, lai ar ir dikti dievbijīgi, tomēr par slinku - piedošanu, par aizņemtu - lai kaut kur iedziļinātos un tamdēļ šiem dikti nepatīk, ka kāds varētu sajaukt viņu pārliecību par paša negrozāmo taisnību un vislabāko ticības izpratni. Re kur pagadījās tās "nešķīstās" Pusy Riot. Nu tik nekrietni zaimot svētumu! Paprasi tādam "īstam vecim" kāpēc ta viņš domā, ka svētums zaimots? Tāpēc, ka perpendikuls. Kā tas nākas, ka kultūrā (starp citu daudz kristīgākā nekā šeit) valda diezgan liela vienprātība Pussy Riot gadījuma vērtējumā, bet pie mums "īstu veču" karaļvalstī gandrīz vairāk ir to, kuri piekrīt Kremļa nostājai? Laikam tāpēc, ka "īstam vecim" nav vajadzības izprast lietas, jo spēks nav smadzenēs, iedod pa tauri un viss, lai nemaisās pa kājām ar savām muļšībām.

Interesanti, ka "īsto veču" līniju tura tie, kuri sevi dēvē par kristiešiem, nu bet tik dziļiem, no matu galiem līdz kāju pirkstu nagiem. Atgādināšu šiem "kristiešiem" šo, to par svētumiem un zaimošanām. Te būs divi stāstiņi:

1. Un viņas iegāja Templī un ķēmīgi locījās un teica (sakāmo gan pielika vēlāk) lai naudas rausēji un varas kārie iet no tempļa ārā un lai iet  prom (arī no tempļa, bet ne tikai) Hērods (nu vispār Putins).

un 2. Un Jēzus iegāja Templī un izdzina laukā visus, kas Templī pārdeva un pirka, apgāza naudas mijēju galdus un baložu pārdevēju solus. (Marka Evaņģelijs)

Nu šitā zaimot svētumu... Te vēl no Mateja Evanģelija - Un tad viņš tiem (augstajiem priesteriem) sacīja; "Atbildiet man vai Jāņa kristība nākusi no Dieva vai no cilvēkiem?"

Mūsu "īstie kristieši" = "īstie veči" domā, ka no cilvēkiem un akmeņu krāvums baznīcas izskatā ir patiesais svētums, kuru gan zaimot nekādi nedrīkst. Nu tāpēc, ka perpendikuls. Vai tomēr šie "kristieši" būtu aizmirsuši otro bausli? Atgādināšu:

Netaisi sev tēlus vai dievekļus nedz pēc tā, kas ir augšā debesīs, nedz pēc tā, kas ir virs zemes, nedz pēc tā, kas ir ūdenī zem zemes. Nezemojies to priekšā un nekalpo tiem, jo Es tas Kungs, tavs Dievs, esmu taisnīgs Dievs, kas tēvu grēkus pie bērniem piemeklē līdz trešam un ceturtam augumam tiem, kas Mani ienīst. Un dara žēlastību līdz tūkstošajam augumam tiem, kas Mani mīl un tur Manus baušļus.

Un baznīcas ēka taču nav Dievs, vai ne?

Tūlīt man "īstie veči" metīsies virsū brēkdami, ka nevar salīdzināt Jēzu ar kaut kādām tur PR. Un tās vispār ir divas dažādas lietas. Uz to es atbildēšu domu turpinot - nevar salīdzināt kaut kādu tur koka dēlīti ar aiz septiņām atslēgām glabātu, no cēlmetāla izgatavotu metra etalonu... Vai ne?

Tā nu "īsto veču" pasaulē katram savs mērs, kas ir tieši proporcionāls katra fiziskajam spēkam un iegūtai varai. Arī vienu likumu un vienu taisnību visiem katrs mēra ar šo savu mēru.

Nederīgie, viltīgie un zaglīgie

M/iļo lLasītāj!

sataisījos jau rakstīt par kārtējo skabargu kādā svešā acī, jau piemeklēju bildi, tad ieraudzīju kādu citā acī, nevarēju izvēlēties par kuru īsti rakstīt un tas bija tik ilgi, ka uznāca karstums un es atmetu ar rpku abām. Taču šodien, atlaidies pusdienas snaudā ar vienu ausi klausījos Krustpunktus, pārdomāju kā tas žurnālists, kurš šobrīd aizvieto Tomsonu, dikti visu raidījumu steidzina un tas izklausās tā virspusēji un itkā ne par ko, kad pēkšņi piezvanīja viena klausītāja un sašutuma pilnā jautājumā vēlējās noskaidrot studijas viesa VDEAK priekšnieka viedokli par to, ka kāda viņas darbiniece nokārtojusi III grupu (domāta invaliditātes kategorija) un turpinot strādāt - kā ta tā var?

Turpināju klausīties kā nu tagad šai padomju laika dāmai viesis paskaidros, ka cilvēks ir cilvēks neatkarīgi no dzimuma, reliģiskās piederības utt, tai skaitā arī invalīdi nav šādas savas īpašības dēļ kļuvuši par mērkaķiem. Bet tā vietā priekšnieks atbild - nu jā, tā ir saglabājusies tāda likumdošanas nepilnība. Nu takā sapratu, ka pēc viņa domām šāda situācija nav pieļaujama un būs jāķeras pie tās labošanas. Pilnīgi samulsu. Kur ta palika koncepcijas par iekļaujošo politiku, VNA invalīdu nodarbinātības programmas, ES nauda atstumtības riska grupu integrācijasi un citādas izdaudzinātas lietas?

Sen senos laikos pat tik civilizētā sabiedrībā, kā Spartā jaundzimušos nesa pie gudrajiem, kuri tad atnesto nopētīja un pamanījuši kādu defektu, plunkš, bērnu jūrā iekšā - citu dienu nes labāku, šitas nederēs. Vēlāk līdzīgi rīkojās Hitlera kungs un Īpaši gaišo nākotni celt invalīdi traucēja padomju varai - šamos gan gluži nost nebendēja, bet sadzina īpaši izveidotos getto kur tiem tad visu mūžu no bērnudārza līdz pat veco ļaužu pansionātam, nācās pavadīt lai nerēgojas un ārā nelien.

Kopš tā laika mums te tādiem postpadomistiem iesēdies prātā, ka invaliditātes pabalsts ir tāda zināma atpirkšanās no tādiem neīstiem, neriktīgiem un nederīgiem elementiem, lai tie mūs netraucē un mēs te mirīgi varam risināt savas krīzes un pūst nekustamā īpašuma burbuļus. Tāpēc arī laikam gluži kā padomju laikos tā saucamo darbspējas zaudējumu atšķirībā no Rietumiem nosakām nevis procentos, bet gan grupās. No grupas, saprotams, atkarīgs atvēlētā pabalsta lielums, tāpēc cilvēkam bez plaukstas tas pats raidījuma viesa iestādījums pasaka - tu jau no bērnības esi invalīds, tātad pieradis tā dzīvot, tāpēc mēs tev dosim III grupu, nu lai nav tik daudz jāmaksā. Nu vai ta 45Ls nepietiek? Ko ta tev vajag - dzīvot vari aprūpes namā, labāk arī ārā nelien, paēdis būsi un jumts virs galvas.

Tagad labāk ar praktisku aprēķinu aprādīšu kā protestantismā balstītā sabiedrībā šādai cilvēku dalīšanai būtu jānotiek un kas būtu jāsaprot. Ņemsim vērā arī to, ka invalīds nav tikai tas, kuram trūkst kāja, bet arī, piemēram, cilvēks ar sliktu redzi, dzirdi, kādu hronisku saslimšanu utt.

Pieņemsim, ka "veselais" strādā ar 100% enerģijas, veic 100% darba un saņem par to 100% atalgojuma. Ir cilvēks, kurš pie labākās gribas nevar pielikt tikpat daudz pūļu, bet, piemēram tikai 50%. Tātad var padarīt 50% darba un loģiski mežonīgā tirgus apstākļos tad būtu maksāt viņam 50% algas. Īsumā - nav rociņu, nav pīrādziņu. Tad nu lūk normāla mūsdienīga sabiedrība šim invalīdam kompensē to starpību līdz algai, kādu tas varētu saņemt ja vien spētu strādāt vairāk lai arī šis cilvēks var dzīvot normālu dzīvi. Jo patiesībā jau tam invalīdam nākas arī tērēties krietni vairāk. Ne viņš var apskraidīt visādus veikalus lai dabūtu kādu lētāku lietu, ne viņš var braukāt ar savu auto, viņam vajag lai viņu kāds ved par ko kādam arī jāsaņem atlīdzība, gribi, negribi jāiet pie dakteriem un jāpērk zāles utt. Te nemaz visas grūtības nevar uzskaitīt. Tās grūtības ir tik daudzos sīkumos katru mīļu brīdi jebkurā dzīves jomā un ticiet man, "veselajam" ne tuvu pat prātā neienāk ne niecīgākā daļa no tām.

Visbiežāk tas "veselais" nemaz nepieliek 100% pūļu lai padarītu darbu un lai invalīds padarītu to pašu, viņam jastrādā vairāk. Un neesmu dzirdējis, ka kāds invalīds par to īpaši sūdzētos, jo saprot, ka neviens no time "veselajiem" jau nav pie viņa invaliditātes vainīgs. Bet "veselais" gan lūk, uzskata, ka tas invalīds saņem kādas īpašas privilēģijas un tātad viņam radīti daudz labāki apstākļi. Viltīgais mērglis, izmanto savu invaliditāti lai normāliem cilvēkiem atņemtu sūri sastrādāto. Pašiem jau tik grūti un te vēl kaut kādi neīstcilvēki jābaro. Un baro jau šos, bet nē, šie vēl strādāt lien.

Nu tas jau tā, bet ka to saka arī valsts amatpersona...

Likumi un stulbumi. Reiz arī es būšu labs cilvēks

Dzīvoja reiz ne īpaši kautrīga pakaļa, kura nevietā trokšņoja, laida sliktu smaku un ik pa brīdim šur-tur atstāja neglītas čupas. Kā jau pakaļa, tā allaž skatījās uz aizmuguri un tai nebija ne jausmas kā tieši tā tiek pie ēdiena, kuru pārtaisīt par neglītajām čupām. Dzīvoja tai pašā laikā arī galva, kura bija ļoti pieklājīga un bailīga, pārsvarā laiku veltīja pakaļas barošanai un dažbrīd protestējot blēja, bet pakaļai tā blēšana pie pakaļas.

Tā nu pakaļa iedomājās, ka ir vissvarīgākā un uzņēmās bara vadīšanu. Vienu dienu pakaļa pamanīja, ka debesu malā savelkas mākoņi un taisās uz lietu. Saslapt tai ne pavisam nepatika un tā nu šī sāka stumt galvu prom no nepatikšanām. Galva sāka protesta blēšanu un kliegt, ka labāk saslapt nekā mirt, bet kas tad to galvu klausījās jo galvenā tak ir pakaļa un tā vienmēr jāpiesedz. Pakaļa sāka stumt galvu arvien ātrāk un ātrāk. Līdz ar to arī citas pakaļas stūma savas galvas. Un te pēkšņi, pakaļa sajuta, ka galva kaut kur krīt. Tik stulba jau tā pakaļa nebija, tā uzreiz saprata, ka līdz ar galvu tūlīņ nokritīs no kraujas malas un ar lielu smaku un troksni, šķiežot neglītumu sauca: "Prrr!" Un gandrīz jau būtu apstājusies, bet no muguras skrēja vēl citas pakaļas, kuras grūdās nabadzītei virsū jo tās jau vēl nezināja (praktiski) kas par vainu. Un tā nu visas pakaļas ar visām galvām sagāzās aizā un pagalam bija.

Te nu es, mans priekšpusē esošais Lasītāj, pa šo laiku, ko neesmu te neko rakstījis, vēroju dažādus notikumus, klausos visādas ziņas un saprtu, ka starp smakojošu spurkšķēšanu gandrīz nevaru saklausīt blēšanu. Tas, Tev mans racionālais Lasītāj, varētu šķist dīvaini, bet šodien rakstīšanu manī veicināja ziņa par nozudušo Gulbenes kapu zvanu, lai gan manām pārdomām ir tikai principiāla (principu - modus vivendi un modus operandi) saikne ar šo konkrēto notikumu. Kā, mans Vērīgais Lasītāj, būsi pamanījis, līdz šim rakstītajam nav bijis sakara ar virsrakstu. To tūdaļ labošu.

Es tā domāju, kā var tā būt, ka kāds var mierīgi paņemt zvanu no kapiem, noplēst no pieminekļiem metāla daļas un nekā... Neviens nekā nezina, neviens neko nevar atrast un, jautājums, kas visiem latviešiem patīk - neviens neko nevar izdarīt un kur skatās - kam nu būtu kur jāskatās? Mūsu parastais modus operandi būtu tūlīt pieņemt kādu stingru likumu, noteikt lielāku sodu un pateikt, ka kādam (tikai ne katram man) viss ir dikti jāuzrauga. Un tad par notikušo varam aizmirst. Pieņemu, ka ja par šo lietu mediji sacels lielu brēku, tā arī notiks.

Bet kaut kur tā galva blēj, ka nedarbosies, nekāda labuma no likumu pieņemšanas nebūs. Likumi darbojas tikai tad, ja (lietošu vienkāršības labad šo vārdu) sabiedrība likumu uzskata par pareizu un taisnīgu un tas atbilst tam sabiedrības modus vivendi. Pretējā gadījumā "charta omnia sustinet". Ir taču pavisam konkrēti cilvēki, kuri to zvanu paņēma (viens to izdarīt nevarēja), ir taču konkrēta vieta uz kurieni to nogādāja un arī kam to aizveda, kāds taču pieņēma (ja tas metāla dēļ) un galu galā viņi visi zināja, ka tā nedrīkst. Un neticu, ka neviens cits par šo lietu nekā nezināja un visiem ir radi un draugi, kuri acīmredzot arī nedomā ar šiem veiklajiem ļaudīm pārstāt sveicināties un vēl jo mazāk viņus par nodarīto nicināt. Ir tie, kuriem šamie būtu jāatrod, bet laikam jau atkal nav likumā skaidri kaut kas ierakstīts, piemēram, ka jānicina tas, kurš nozadzis tieši Gulbenes kapu zvanu. Tātad var viņu nenicināt un viss kārtībā. Tad gudrīši (pakaļas) izdomā, ka likumā tieši tā arī par Gulbenes zvenu jāieraksta, lai tas, citējot: "nekad vairs neatkārtotos" un lieta darīta.

Kpēc visādas šādas lietas iet cauri? Vienkārši pār mums valda mūsu pašu pakaļas un mēs paši esam pakaļas. Un pakaļām ir raksturīgi neredzēt tālāk par pavisam konkrētām briesmām un savām neglītajām čupām. Pakaļas namāk neuztaisīt uz kājas, tās tikai var konstatēt, ka kāja netīra un pagrūsties drusku tālāk nost no pašas noliktās čupas domājot, ka tā kāja kļūs tīra.

Nu kad beigsim sacensties analfabetismā un savu pakaļu piesegšanā. Un tas notiek jebkurā jautājumā, vai tas būtu kapu zvans, kukulis policistam, praids, valoda, pilsonība, ekonomika - nu visur... Visas pakaļas vadās no kaut kādiem mirkļa impulsiem, tenkām, mirklīgām sajūtām, vienlaikus padomju propagandas labākajās tradīcijās, savu ignoranto "viedokli" pamatojot ar cēliem jēdzieniem nemaz nepapūloties noskaidrot ko šie jēdzieni nozīmē tajā pasaules daļā, kurai sevi par piederīgiem uzskatām.

Tas mūsu modus vivendi ir, pārfrazējot - ja starp pakaļām dzīvo, tad pird kā pakaļa.

Nu, piemēram, tagad tas pats "praida gājiens" notika. Nu interesanti, cik ģimenes dēļ tā izjuka, cik bērnu nepiedzima, cik godīgu pilsoņu minīja savu orientāciju un galu galā, cik tālu pavirzījies "lielais latviešu tautas genocida plāns"? Bet cik spiegšanas un brēkšanas bija... Pat ļoti godājami un izglītoti cilvēki nāca klajā ar tādiem argumentiem PRET, ka man kauns uznāca. Vislieliskākais ir arguments par to, ka tas ir "pret dabas likumiem" - nu būtu kaut vai kādam zoologam vai biologam pajautājuši kādi ta tie "dabas likumi" ir, pirms taisīt gudru ģīmi. Bet nē, jāpurkšķ - jo pašam laikam piemīt kāds mazvērtības komplekss un šķiet, ka "es" kā cilvēks un "mans" viedoklis ir tik maznozīmīgs un nesvarīgs, ka tam jāatrod kāda lielāka un nozīmīgāka aizmugure. Tas ir - nevar pateikt, ka man tas nepatīku un es to negribu redzēt, bet jāizdomā kaut kas tāds nozīmīgāks un svarīgāks. Un pasarg Dievs, nekādā gadījumā nevaru teikt lai viņi tur iet ja grib un ja tas man neko ļaunu nedara, lai arī tās savas attiecības kārto kā grib. Nē, es taču esmu tik maznozīmīga galviņa, pakaļa mani tūlīt notaisīs līdz papēžiem un liks pašam precēties ar kādu no praida dalībniekiem, tāpēc labāk arī es drusku uzķēzīšu, ka tik par mani ko nepadomā.

Nu teikšu, Tev mīļais Lasītāj, nožēlojama ainiņa paveras. Mēs visi jūtamies tik "ne-cilvēki", ka paši sev esam radījuši tādu pārliecību - no manis, ne no maniem labiem, ne sliktiem darbiem nekas nav atkarīgs un par visu jāatbild, tātad pie visa vainīgi kādi citi. Dzimstība samazinās - "nu man, protams, ir iemesli, kādēļ nav bērnu, bet visumā vainīgi geji"; "kapi apgānīti, bet vispār jau mans brālēns ir lāga cilvēks un viņam darba nav"; policisti ir cūkas, kukuļņēmēji, bet nu šoreiz lūdzu palaidiet mani par piecīti". "Ja gribas lai es neuzvedos neglīti, tad pieņemiet tādu konkrētu un skaidru likumu un mēģiniet mani pieķert". 

Ja turpināsim uzskatīt, ka "sabiedrība" kopumā var kļūt laba neatkarīgi no tā, cik slikti rīkojas katrs (tas ir ES) sabiedrības loceklis, tad tā arī turpināsim dzīvot un gaidīt Laimeslāci kurš pieņems "labu" likumu un viss pēkšņi kļūs labi un arī es pēkšņi kļūšu labs - nu varbūt drusciņ uz citu labuma rēķina iedzīvošos un pēc tam gan būšu labs.