trešdiena, 2019. gada 12. jūnijs
Est homos bonus? 2.daļa Cik tur tā darba...
Mans iejūtīgais Lasītāj! Tu labi zini, ka cilvēki ir dažādi un dažādi visdažādākajos veidos. Nevar pat uzskaiitīt visus veidus, kuros cilvēki ir dažādi. Bet cilvēkiem ir sliegsme visu unificēt un standartizēt. Tas ir pavisam loģiski. Jo nav cilvēkam atvēlēts tik daudz laika, lai veidotu īpašu mijiedarbību ar katru vissīkāko lietiņu vai gluži otrādi, aptvertu visu pasuali un dzīvi uzreiz vienā domā. Parasti visu, kas saistīts ar cilvēkiem, ļaudis arī standartizē. Katrs mēs esam gājis skolā, kaut ko tur iemācījies, lasījis, redzējis, uzzinājis. Mēs katrs uzkrājam zināmu daudzumu visdažādāko zināšanu visdažādākajās jomās. Pat sīki novērojumi, piemēram, ceļmalā nokritusi kļavas lapa, arī uzkrājas kā mūsu zināšanas. Vairāki pētījumi sociālajās zinātnēs rāda, ka cilvēki pieņem kā pašu par sevi saprotamu to, ka visi pārējie zina tieši to pašu. Bet kā, Tu mans saprātīgais Lasītāj, vari iedomāties, pat lietas, kuras zināma daļa cilvēku uzskata par pašsaprotamām, nekad nav zināmas pilnīgi visiem. Un pat, ja mēs mēģinātu izdomāt, ko otra persona tieši varētu nezināt un kas būtu jāpastāsta, mums tas neizdosies, jo mēs to vienkārši nevaram uzzināt. Vēl jo vairāk, mēs pat iedomāties nevaram ko otrs tādu varētu zināt, kas būtu jāuzzina arī mums. Varam izdarīt kādu pietuvinājumu balstoties uz mūsu zināšanām par attiecīgā cilvēka nodarbošanos, iespējamo dzīves pieredzi, bet tas vienalga mūs nepietuvinās iepriekšminētajai kļavas lapai, kas iespējams, guļ otra cilvēka galvā.
Vai mums visss ir jāzina? Nē. Par katru oram zināmo kļavas lapu mums zināšanas nav nepieciešamas, ja vien tām nav ietekme uz mērķi, kuru vēlamies sasniegt. Parasti mums pietiek zināt ierobežotu, kaut plašu, informācijas kopumu, kas aptuveni līdzīgs ierobežotam, kaut arī lielam, cilvēku skaitam. Tomēr, jo lielāku skaitu cilvēku tieši vai netieši ietekmē kāds mūsu lēmums, jo diversificētāks zināšanu apjoms šiem cilvēkiem būs. Tāpat arī ļoti dažādas viņiem būs vajadzības un intereses. Piemēram, politiķu lēmumi ietekmē tik lielu cilvēku skaitu, ka to nekādi nevar ietilpināt vienā vidējos rādītājos ietilpināmā cilvēku grupā. Gandrīz noteikti būs tāda situācija, ka viena šajā cilvēku lokā ietilpstošā grupa, nemaz nenojauš par vienas citas esamību, kur nu vēl par tās vajadzībām. Un vajadzības izriet no tā, ko iepriekš nodēvēju par katra individuālo zināšanu apjomu. Tas ir - visas dzīvošanas zināšanas.
Tad lūk. Vai kādam ir gadījies savainot mazo pirkstiņu un tikai tad atklāt, ka pēkšņi ir virkne ierastu manipulāciju, kuras izdarīt ir lielas grūtības? Un cik bieži, Tu mans iejūtīgais Lasītāj, esi ja ne teicis, tad vismaz iedomājies, atbildot uz kāda cita sūdzēšanos - Kur ir problēma? Vienkārši vajag... - Vai Tu esi iedomājies, ka vienkārši tas ir Tev un varbūt tikai Tev? Tu mans labu vēlošais Lasītāj, droši vien gribi visiem visu atvieglot un uzlabot, padarīt efektīvāku. Un varbūt Tev ienāk prātā, ka visu būtiskās informācijas uztveršanu padarītu vieglāku krāsainība: Brīdinājuma zīmes sarkanas; norādes zaļas; grafikos dažādi rādītāji dažādās krāsās - vienkārši. Un Tu ar šo briljanto domu dodies pie likumu galda un top kāda direktīva pēc kuras nu visi vadās. Un tā tiešām ir lieliska doma. Tomēr ir daži cilvēki (ieskaitot mani), kuri nemaz krāsas neredz. Un tas vispār diezin vai Tev varēja ienākt prātā. Tev vienkārši nav šādu zināšanu. Man, piemēram, krāsaini grafiki bez citām rādītāju atpazīšanas zīmēm, ir pavisam bezvērtīgi un atrast vajadzīgo informāciju ir vēl grūtāk. Brīdinājuma zīmes man var likt sarkanākas par sarkanām, ja tās var atpazīt tikai pēc krāsas, tad man ne silts, ne auksts. Vēl sodu uzliek, jo brīdinājums atbilstoši normatīvajiem aktiem taču ir uzlikts (teorētisks gadījums). Vai kādam ceļu būvētājam ierīkojot nobrauktuvi, sastopoties ar kaut kādu šķērsli, dēļ kura plānā iezīmētais nesanāk gluži tik labs, var ienākt prātā, ka no viņa viedokļa vienkārši apejams štruntiņš, kādam cilvēkam izrādās nepārvarams? Visticamāk viņš to nevar iedomāties un nezinās pat ja pats iesēdīsies ratiņkrēslā un pa to nobrauktuvi izstūrēs. Jo viņa "mazais pirkstiņš" vesels un viņš nevar zināt kā varētu būt tad, ja nevar lietot "mazo pirkstiņu", nevar atbalstīties uz kādas ķermeņa daļas vai izmantot kādu muskuļu grupu.
Man gribētos lai cilvēki, realizējot sauve labos projektus, papūlētos savu zināšanu klāstu papildināt ar tām zināšanām, kas ir ne tikai viņu tiešā redzeslokā esošajiem ļaudīm. Te lilla nozīme ir dažādām lobiju organizācijām. Bet par tām paprātuļošu nākamajā stāsta daļā.
Turpinājums sekos.
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru